APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē Pārskats par auzu selekcijas materiāla novē
|
|
- Paulīna Bērziņš
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē Pārskats par auzu selekcijas materiāla novērtēšanu bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai (saskaņā ar Ministru kabineta gada 14. februāra noteikumiem Nr.112 Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību 3.5. Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai) Līgums ar Lauku atbalsta dienestu Nr /S43 no Par valsts subsīdiju saņemšanu Sadarbības līgums ar biedrību Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija Nr. Z-2/2014 no Dižstendē, 2014
2 DARBA MĒRĶIS radīt auzu šķirnes piemērotas bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai Latvijā. GALVENAIS UZDEVUMS: izmantojot Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta rīcībā esošo auzu selekcijas materiāla fondu, atlasīt un izvērtēt 114 auzu selekcijas līnijas bioloģiskās saimniekošanas apstākļos pēc to saimnieciskajām, morfoloģiskajām, bioloģiskajām un ķīmiskajām pazīmēm. 1. IZMĒĢINĀJUMU METODIKA UN APSTĀKĻI Auzu selekcijas izmēģinājumi iekārtoti selekcijas bioloģiskās augu sekas A3 laukā (iepriekšējās pārbaudes, konkursa un kontroles audzētavas) 30 līnijas un B5 laukā (selekcijas 2.gada audzētava) 66 līnijas. Kopā pārbaudītas 96 līnijas, iekārtoti 302 lauciņi. Izmēģinājumi iekārtoti atbilstoši selekcijas darba metodikai un audzēšanas tehnoloģijai. Līnijas izsētas uz lauka pēc standarta metodes. Kā standarts izmantota šķirne Laima. Izmēģinājums iepriekšējās pārbaudes audzētavā iekārtots četros atkārtojumos, lauciņa uzskaites platība 10 m 2, kas izvietoti randomizēti. Priekšaugs kartupeļi. Graudu izsējas norma dīgtspējīgas sēklas uz 1m 2. Auzu sēja konkursa, iepriekšējās pārbaudes un selekcijas 2.gada audzētavās veikta 15.aprīlī, bet kontroles audzētavā - 16.aprīlī. Selekcijas darba apjomu skatīt 1.1. tabulā, bet izmēģinājumu vietas raksturojumu 1.2. tabulā. Auzu selekcijas darba apjoms bioloģiskajās audzētavās Valsts Stendes GSI 2014.g Audzētavas un selekcijas materiāls Lauc. Platība m 2 Atkārtojumi Variantu skaits Darba apjoms atskaites periodā Konkurss Iepriekšējais šķirņu salīdzinājums Kontroles audzētava Selekcijas 2.g.audzētava KOPĀ : tabula Izmēģinājumu vietas raksturojums Valsts Stendes GSI 2014.g tabula Izmēģinājuma iekārtošanas apstākļi labi iekultivētas, vāji skābas (ph ) velēnupodzolētas mālsmilts augsnes ar vidēju organisko vielu ( %) un kālija ( mg kg -1 K 2 O) saturu un labu fosfora ( mg kg -1 P 2 O 5 ) nodrošinājumu. Rādītāji Raksturojums
3 Vidēji mēnesī Norma Norma +/- Vidēji mēnesī Norma Norma % Vieta augu sekā Selekcijas bioloģiskās augu sekas A3 lauks Selekcijas bioloģiskās augu sekas B5 lauks Priekšaugs Vasaras kvieši Zirņi Augsnes tips Pv, Ms - sm Pv sm ph Organiskās vielas saturs augsnē, % P 2 O 5, mg kg K 2 O, mg kg Akmeņainība zema zema Kultivācija Sēja Sējuma ecēšana Ražas novākšana METEOROLOĢISKIE APSTĀKĻI Agroklimatiskais raksturojums (Stendes HMS dati) g. veģetācijas sezonā 2.1. tabula Gaisa vidējā temperatūra, o C Nokrišņu summa, mm Mēnesis I II III I II III Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts gadā pēc sniegiem nabadzīgās ziemas pavasaris sākās ievērojami ātrāk. Aprīļa sākums bija vēss ar vidējo gaisa temperatūru 3.3 C, naktīs novērots sals, kad gaisa temperatūra noslīdēja līdz pat C, bet jau aprīļa 2. dekādē tā paaugstinājās virs +5 C un atkal
4 visu diennakti bija pozitīva. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 7.1 C, kas, pēc ilggadīgiem novērojumiem, ir par 2.8 C augstāka nekā norma. Tā kā ziemā bija maz sniega, svarīgs bija nolijušais 36 mm lietus, izveidojot augsnē labu mitruma režīmu. Mēneša kopējais nokrišņu daudzums sastādīja 30.8 mm jeb 83.2%, salīdzinot ar ilggadējiem novērojumiem. Sēja veikta aprīļa otrajā dekādē ar nepietiekamu mitruma nodrošinājumu augsnē (nokrišņu summa dekādē 2.4 mm). Aprīļa trešajā dekādē nokrišņu tikpat kā nebija, bet no strauji pieauga gaisa temperatūra, sasniedzot +20 C. Maija sākumā gaiss atkal kļuva vēsāks - vidējā diennakts gaisa temperatūra +6.2 C pirmajā dekādē. Nākamais siltuma periods sākās tikai no Tātad kopumā augu sadīgšanas periods bija vēss, bet mitruma nodrošinājums tika sasniegts tikai maija pirmajā dekādē (nokrišņi 29.4 mm). Vēsākos periodos ( ) nakts temperatūra bija temperatūra zem 0 C. Trešajā dekādē gaiss iesila līdz 11.8 o C, bet nokrišņu atkal bija maz mm. Maijā kopumā nolija 92.0 % no mēneša normas gada pavasarim kopumā raksturīgs periodiskums siltuma periodu mija ar vēsākām dienām un bezlietus periodiem sekojošām dažām lietainām dienām. Dīgstu augšanai un attīstībai nepieciešamais mitruma nodrošinājums mēneša beigās bija nepietiekams. Vidējā diennakts gaisa temperatūra maijā, salīdzinot ar ilggadējiem vidējiem novērojumiem, bija par 1.1 C augstāka. Jūnija pirmā dekāde bija salīdzinoši silta - ar diennakts vidējo gaisa temperatūru C, bet mēneša otrajā un trešā dekādē valdīja vēss laiks, vidējā gaisa temperatūra bija tikai attiecīgi C un C. Vidējā diennakts gaisa temperatūra jūnijā, salīdzinot ar ilggadējiem vidējiem novērojumiem, bija par 0.9 C zemāka nekā mēneša norma. Otrā un trešā dekādes bija lietainas (nokrišņu daudzums attiecīgi: 36.1 un 55.0 mm), veicinot augu attīstību un skarošanas fāzes sasniegšanu optimālā termiņā jūnija otrās dekādes beigās trešajā dekādē ( ). Kopumā mēnesī nolija 99.7 mm, kas ir % no mēneša normas. Vēsais un mitrais laiks veicināja arī dažādu slimību, īpaši dažādu lapu plankumainību slimību, attīstību. Jūlija pirmajā dekādē vidējā gaisa temperatūru atkal sasniedza C, novēroti arī vairāki ļoti augstas temperatūras periodi, piemēram, , kad vidējā diennakts gaisa temperatūra pārsniedza +20 C, dienas laikā pat līdz +30 C. Augstu temperatūru periods fiksēts arī no līdz pat Tāds temperatūras režīms nelabvēlīgi ietekmē augu attīstību, radot stresu. Jūlija II un III dekādē bija arī maz nokrišņu, tātad augu augu attīstība tika ierobežota arī pieejamā mitruma trūkuma dēļ. Kopējais nokrišņu daudzums mēnesī, salīdzinot ar ilggadējiem novērojumiem, sasniedza tikai 68.4% no mēneša normas. Augusts raksturojās ar karstu un sausu laiku pirmajā dekādē. Dekādes vidējā gaisa temperatūra bija C, nokrišņi 7.0 mm. Augstā temperatura veicināja skaru nobriešanu un pilngatavības sasniegšanu. Nedaudz vēsāks laiks bija vērojams otrajā dekādē, kad vidējā gaisa temperatūra noslīdēja līdz C, bet nokrišņi bija bagātīgi (49.9 mm). Ražas novākšana notika I dekādē, tādēļ sekojošais bagātīgais nokrišņu daudzums to neietekmēja. Kopējais nokrišņu daudzums augustā bija mm, jeb %, salīdzinājumā ar normu pēc ilggadīgiem vidējiem meteoroloģiskajiem novērojumiem. Vidējā mēneša diennakts gaisa temperatūra sasniedza C, kas bija par 1.6 C augstāka nekā norma. 3. IZMĒĢINĀJUMU REZULTĀTI Auzu genotipu novērtējums Projekta uzdevumu izpildei izvēlētie perspektīvākie 29 auzu genotipi kopā ar kontroles šķirni Laima 2014.gada pavasarī tika iesēti Valsts Stendes GSI iepriekšējās pārbaudes audzētavā bioloģiskajā augu sekā. Vēl 83 genotipi, kā arī standartšķirne Laima iesēti bioloģiskās augu sekas
5 kontroles audzētavā., bet selekcijas 2.gada audzētavā iesēja 84 līnijas, no kurām 18 tika brāķētas, tā kā ražas dati salīdzināšanai iepriekšminētajā audzētavā iegūti no 66 auzu līnijām. Auzu genotipu saimniecisko īpašību raksturošanai noteikti un analizēti sekojoši rādītāji: graudu raža, graudu rupjums un tilpummasa. Pētījumā iekļauto auzu genotipu graudu kvalitātes raksturošanai tika izvēlēti sekojoši bioķīmiskie rādītāji: kopproteīna saturs, koptauku saturs, un β-glikāna saturs. Graudu paraugu analīze veikta Valsts Stendes GSI Graudu tehnoloģijas un agroķīmijas laboratorijā, izmantojot graudu analizatoru Infratech analyser Auzu genotipu saimniecisko un graudu kvalitātes īpašību salīdzinājuma rezultāti atspoguļoti tabulās 3.1. un 3.2. Iepriekšējās pārbaudes audzētavā bioloģiskajā augu sekā 2014.g. audzēto auzu genotipu novērtējums Auzu genotipiem noteica skarošanas sākumu, fiksējot datumu (50. līdz 52. augu attīstības etapā), kad lauciņā pirmo vārpiņu redz 50% skaru. Rezultāti rāda, ka šīs attīstības fāzes sasniegšanas tempi bijuši atšķirīgi - skarošanas sākums fiksēts no 17. līdz 26. jūnijam. Divas līnijas skarojušas salīdzinoši agrīnāk 17. jūnijā, kamēr divi citi auzu genotipi šīs fenoloģiskās pazīmes ziņā bijušas salīdzinoši vēlīnas 26. jūnijs. Savu augu garuma potenciālu bioloģiskajos augšanas apstākļos auzu genotipiem bija grūti realizēt asās konkurences dēļ ar nezālēm. Pētījumā iekļautie auzu genotipi būtiski atšķīrās pēc augu garuma augu garums variēja no 84.5 līdz cm. Arī skaras garuma ziņā starp atsevišķajiem genotipiem konstatēta augsta mainība - ar skaras garuma variāciju augiem no cm. Izmēģinājumā iepriekšējās pārbaudes audzētavā iegūtie rezultāti rāda, ka 2014.g. veģetācijas sezonā bioloģiskajā augu sekā auzu līniju graudu ražas variēja no 2.71 līdz 4.17 t ha -1, vidēji 3.48 t ha -1. Salīdzinoši kā ražīgāki vērtējami sekojoši genotipi: 34257, 34182, un 34465, savukārt, līnijām: 33991, 33922, 34132, un savu ražības potenciālu nav izdevies realizēt atzīstami (3.1.tab.). Izvērtējot visu 16 līniju ražību salīdzinājumā ar standartšķirni Laima, konstatēts, ka tikai viena no tām (34257) ražības ziņā būtiski pārspējusi standartšķirni, kamēr pārējo auzu līniju raža bijusi standartšķirnes līmenī, izņemot līniju 33162, kurai fiksēta būtiski zemāka graudu raža. Kā viens no būtiskiem ražību veidojošiem struktūrelementiem auzu līnijām vērtēts graudu rupjums, ko raksturo 1000 graudu masa. Šis rādītājs variēja no g līdz g, vidēji g. Visaugstākos rezultātus šī kvalitātes rādītāja ziņā sasniegušas līnijas: (44.20 g), (43.25 g), (43.55 g), (41.85 g) un (41.58 g). Relatīvi zemākās 1000 graudu masas skaitliskās vērtības fiksētas līnijām: (35.97 g) un (37.65 g), bet kvalitatīvu graudu rupjuma kritērijiem (35 40 g) atbilda visas izmēģinājumā iekļautās līnijas. Salīdzinot genotipus graudu rupjuma ziņā ar standartšķirni, jāsecina, ka 14 līniju graudi pēc šīs pazīmes būtiski pārsniedza standartšķirni, vienas līnijas (34132) graudi bija būtiski smalkāki, savukārt, viens auzu genotips (34125) graudu rupjums bija standartšķirnes līmenī. Auzu genotipu raksturošanai vērtēti sekojošie graudu bioķīmiskā sastāva rādītāji: tauku, proteīna un β-glikāna saturs sausnā, kā arī graudu tilpummasa. Analizējot izmēģinājumā iekļautās
6 Līnijas Nr. Izcelsme t ha -1 relatīvi Klēts raža, % Plaukšanas datums Auga garums, cm Skaras garums, cm TGM, g Tauku saturs, % Proteīna saturs, % β-glikāns, % TM gl -1 līnijas pēc koptauku daudzuma graudos, saskaņā ar 3.1. tabulā apkopotajiem datiem, šis parametrs variēja no 5.55% (33991) līdz 7.60% (33162). Ar salīdzinoši augstāku tauku saturu graudos izcēlās sekojoši genotipi: 33162, un Zemākais tauku daudzums graudos konstatēts līnijām: 33991, 34132, 32564, un Interesanti, ka, salīdzinot genotipus ar standartšķirni šī rādītāja ziņā, vairums līniju (12 no 16) graudi saturēja būtiski zemāku tauku daudzumu un 4 līnijas bija standartšķirnes līmenī. Olbaltumvielas ir īpaši nozīmīga grauda sastāvdaļa gan enerģētiskajā ziņā, gan kā no pārtikas viedokļa ļoti nozīmīgo aminoskābju gliadīna un glutenīna avots. Novērtējot vidējo proteīna saturu graudos, jāsecina, ka 2014.g. veģetācijas sezonā tas bijis vidēji 10.58% variējot no 9.30% līdz %. Salīdzinoši augstāko proteīna daudzumu graudos uzrādījušas līnijas: un 33162, bet zemākais proteīna saturs konstatēts līnijai Proteīna daudzuma atšķirības no standartšķirnes pārsvarā līniju (14 no 16) bijušas zemākas, no tām 6 līnijām - būtiski (p<0.05). Tikai 2 genotipi (34363 un 34125) uzrādījuši salīdzinoši pozitīvu tendenci šīs nozīmīgās pazīmes ziņā. Fizioloģiski nozīmīgs auzu graudu ķīmiskā sastāva komponents ūdenī šķīstošais polisaharīds β-glikāns savu vērtību nodrošina tā diētiskā un medicīniskā nozīmīguma dēļ, kādēļ zinātniskajā literatūrā pēdējos gados šim polisaharīdam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Salīdzinot auzu genotipus β-glikāna daudzuma ziņā, jāsecina, ka, tāpat kā iepriekšējais, arī gads nav bijis labvēlīgs šī vērtīgā savienojuma veidošanās un uzkrāšanās procesiem graudos. Šī rādītāja vidējā skaitliskā vērtība bijusi tikai 3.30% un variējusi no 2.45 (33991) līdz 3.90% (32855). Salīdzinoši rezultatīvākās β-glikāna daudzuma ziņā bijušas līnijas: 32855, 33891, un 34363, kas pielīdzināms standartšķirnes līmenim, kamēr 12 genotipi būtiski atpalikuši no tā. Nevienai līnijai β-glikāna satura ziņā nav izdevies būtiski pārspēt standartšķirni. Izvērtējot izmēģinājumā iekļautos auzu genotipus pēc graudu tilpummasas, tās skaitliskās vērtības fiksētas salīdzinoši augstas, variējot robežās no 53.6 līdz 57.3 kg hl -1. Valsts standarta prasībām ( >48 kg hl -1 ) atbilda bija visas līnijas. Graudu tilpummasas ziņā rezultatīvākās bijušas līnijas: (57.3 kg hl -1 ), (56.70 kg hl -1 ), un (56.60 kg hl -1 ), būtiski pārspējot standartšķirni šī graudu pārstrādātājiem nozīmīgā rādītāja ziņā tab. Auzu genotipu novērtējums bioloģiskajā lauka izmēģinājumā iepriekšējās pārbaudes audzētavā Stendes GSI, 2014.g. Raža Graudu kvalitāte P P P P P P
7 Līnijas Nr. Izcelsme t ha -1 relatīvi Klēts raža, % Plaukšanas datums Auga garums, cm Skaras garums, cm TGM, g Tauku saturs, % Proteīna saturs, % β-glikāns, % TM kg hl P P P P P P P P P P Laima standarts vidēji 3.48 X X min 2.71 X X max 4.17 X X Rs X X X tabula Kontroles audzētavā bioloģiskajā augu sekā audzēto auzu genotipu salīdzinājums,stendes GSI, 2014.g. Raža Graudu kvalitāte P P P P P P P P P P P P P P P Laima standarts vidēji X
8 min max Rs X X X Kontroles audzētavā bioloģiskajā augu sekā 2014.g. audzēto auzu genotipu novērtējums Skarošanas sākuma ziņā konstatēta izteikta atšķirība starp genotipiem: šīs attīstības fāzes sasniegšanas sākums fiksēts periodā no 18. līdz 27. jūnijam. Atbilstoši 3.2. tabulā apkopotajiem rezultātiem, 5 auzu līnijām skarošanas uzsākšanai bijis nepieciešams ilgāks laiks - no 26. līdz 27. jūnijam. Augu garuma vidējās vērtības analizētajā augšanas vidē variēja no 89.0 cm līdz cm, vidēji 97.2 cm. Salīdzinot genotipus pēc skaras garuma, starp atsevišķiem genotipiem konstatēta samērā augsta mainība šīs pazīmes ziņā. Skaras garums augiem variēja no cm. Genotipi, kuri izcēlās ar šī rādītāja augstākajām skaitliskajām vērtībām bija: (15.8 cm) un (14.2 cm). Graudu ražas līmenis analizētajā veģetācijas periodā auzu genotipiem kontroles audzētavā nebija izteikti atšķirīgs: raža variēja no 3.00 t ha -1 līdz 4.15 t ha -1, vidēji 3.66 t ha -1 (3.2.tab.). Salīdzinoši augstākās graudu ražas uzrādīja līnijas: 34482, 34507, un Par standartšķirni būtiski (p<0.05) augstākas ražas nav fiksētas, savukārt, 3 līnijām tās bijušas būtiski zemākas, kamēr pārējo ražas bija standartšķirnes līmenī. Salīdzinoši vismazāk savu ražības potenciālu izdevies realizēt sekojošiem auzu genotipiem: un graudu masas graudu rupjumu raksturojošā rādītāja vidējie rezultāti variēja plašās robežās - no g līdz g. Zemākās 1000 graudu masas skaitliskās vērtības konstatētas genotipiem: 34448, un Absolūts vairums auzu genotipu (12 no 14) uzrādīja par standartšķirni Laima būtiski (p<0.05) augstākas 1000 graudu masas skaitliskās vērtības, bet divu līniju graudu rupjuma atšķirības nebija būtiskas. Pārliecinoši augstākie rezultāti fiksēti 3 genotipiem: (44.54 g), (44.32 g) un (43.34 g). Tilpummasa ir viens no galvenajiem graudu pārstrādes uzņēmumu iepērkamo auzu graudu kvalitātes rādītājiem. Novērtējot kontroles audzētavā augušos auzu genotipus pēc tilpummasas, kā redzams 3.2.tabulā, tā bijusi robežās no 50.5 kg hl -1 līdz 57.3 kg hl -1. Atšķirības starp genotipiem šīs pazīmes ziņā bijušas būtiskas. Pārstrādātāju uzstādītajai kvalitatīvu graudu robežvērtībai( >48 kg hl -1 ) atbilda visas līnijas. Salīdzinoši augstākās tilpummasas bijušas līnijām: 34462, 34480, Salīdzinot tilpummasu vērtības ar standartšķirni, par standartšķirnes līmeni zemāks rezultāts fiksēts vienai līnijai ( ), kas nav būtisks, bet 11 līnijas būtiski (p<0.05) pārsniegušas standartšķirnes tilpummasas līmeni. Saskaņā ar iegūtajiem datiem, koptauku satura variācija auzu līniju graudos bijusi plaša: no 5.0 % līdz 8.2%. Šī rādītāja vidējā vērtība fiksēta 6.3%. Salīdzinoši rezultatīvākās bijušas līnijas: 34448, un Standartšķirnes līmeni būtiski pārsniegt izdevies tikai vienai līnijai, bet 11 līnijām šī kvalitātes rādītāja skaitliskās vērtības būtiski atpalika no standartšķirnes. Analizējot vidējo proteīna saturu graudos auzu genotipiem pēc 3.2. tabulā apkopotajiem rezultātiem, jāsecina, ka šī nozīmīgā graudu kvalitātes rādītāja vidējais līmenis bijis vidējs 10.5 %, variējot no 9.7% ( ) līdz 11.3% ( ). Šajā novērojumu periodā salīdzinoši augstākais proteīna saturs graudos bijis līnijām: 34448, un No salīdzinājumā iekļautajiem
9 Līnijas Nr. Izcelsme t ha -1 relatīvi Klēts raža, % Plaukšanas datums Auga garums, cm Skaras garums, cm TGM, g Tauku saturs, % Proteīna saturs, % β-glikāns, % TM kg hl -1 genotipiem seši proteīna satura ziņā būtiski atpalika no standartšķirnes, kamēr 7 vērtējami tās līmenī tabulā apkopotie rezultāti par β-glikānu saturu auzu graudos liecina, ka izmēģinājumā iekļauto auzu līniju graudos šī fizioloģiski nozīmīgā ķīmiskā sastāva komponenta vidējais saturs sasniedzis vien 3.2%, variējot no 2.5 līdz 4.7 %, kas vērtējams kā zems rādītājs. Savstarpēji salīdzinot, šīs pazīmes skaitliskā rādītāja ziņā rezultatīvākās bija līnijas: un Salīdzinot genotipu vidējos rādītājus ar standartšķirni Laima β-glikānu satura ziņā, tikai vienai līnijai ( ) izdevies būtiski pārsniegt standartšķirnes līmeni, kamēr vairums (12) līniju šī graudu kvalitātes rādītāja skaitliskās vērtības bija būtiski zemākas. 3.3.tabula Selekcijas 2.gada audzētavā bioloģiskajā augu sekā audzēto auzu genotipu salīdzinājums, Stendes GSI, 2014.g. Raža Graudu kvalitāte 34801* P * P * P P P P P P P P P P P P P P P P P P
10 34945 P P * P * P * P * P * P P P P P * P P P * P P P P P * P P P * P P P P P P * P * P P P P P P * P P P P * P
11 34856* P P P P P P P * P P P P P P P P P P P P P P P P Laima standarts vidēji 5.61 X min 3.39 X max 7.82 X *- līnija nav ražas datu (uz lauka izbrāķēta) Selekcijas 2.gada audzētavā bioloģiskajā augu sekā 2014.g. audzēto auzu genotipu novērtējums Salīdzinot selekcijas 2.gada audzētavā audzētos auzu genotipus bioloģiskās saimniekošanas apstākļos pēc to skarošanas laika, konstatēta plaša laika variācija šīs morfoloģiskās pazīmes ziņā: no 16. līdz 28. jūnijam. No salīdzinājumā iekļautajām 55 auzu līnijām 11 sasniegušas skarošanas fāzi salīdzinoši agri: , kamēr 7 genotipiem bijis nepieciešams ilgāks laiks: Augu garums ir pazīme, kas visbiežāk cieši saistīta ar šķirnes izturību pret veldri: garākie augi nelabvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos vairāk pakļauti saveldrēšanās riskam, kas izraisa ražas zudumus gada sezonā iepriekšminētās selekcijas audzētavas ietvaros augu garuma variācijas bija ļoti plašas no 79.7 cm (34981) līdz cm (34958), bet vidējais augu garums fiksēts cm. Par optimālu uzskatāmam augu garumam ( cm) atbilda 59 genotipi.
12 Izmēģinājuma rezultāti rāda, ka 2014.gada veģetācijas sezonā selekcijas 2.gada audzētavā bioloģiskajā laukā iegūtās auzu ražas variēja no 3.39 t ha -1 līdz 7.82 t ha -1 (skat tab.). Šī rādītāja vidējā vērtība bija relatīvi augsta 5.61 t ha -1. Augstākos ražas rādītājus sasniegušas līnijas: (7.35 t ha -1 ), (7.68 t ha -1 ), (7.82 t ha -1 ) un (7.28 t ha -1 ), bet salīdzinoši mazražīgākās bija: (3.39 t ha -1 ), (3.61 t ha -1 ), (3.64 t ha -1 ) un (3.69 t ha -1 ). Analizēto auzu genotipu 1000 graudu masas vērtības gadā svārstījās no g līdz g, vidēji g. Graudu rupjuma ziņā visaugstākos rezultātus uzrādīja līnijas: (46.39 g), (46.21 g), (44.81 g) un (44.40 g), kamēr sīkākie graudi konstatēti (27.65 g), (31.97 g), (32.27 g) un (33.80 g). Optimālajai kvalitatīvu graudu 1000 graudu masai (35 40 g) atbilda 47 no salīdzinājumā iekļautajām līnijām. Izvērtējot pēc tilpummasas bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā audzētās auzu 2. gada selekcijas līnijas, kā redzams 3.3. tabulā, tā bijusi robežās no 48.6 kg hl -1 (34961) līdz 56.5 kg hl -1 (34955), kas atbilst kvalitatīviem graudiem uzstādītajai robežvērtībai (ne zemākai par 48.0 kg hl -1 ). Augstas tilpummasas vērtības bijušas arī līnijām: (55.7 kg hl -1 ), (55.6 kg hl -1 ), un (54.2 kg hl -1 ). Analizējot auzu genotipus pēc to graudu bioķīmiskā sastāva, noteikti sekojoši rādītāji: kopproteīna, koptauku un β-glikāna saturs 100 g sausnas. Augstāko kopproteīnu saturu uzrādījusi līnija %, bet zemāko %. Šī nozīmīgā graudu kvalitātes rādītāja vidējā vērtība bija 11.0%, kas vērtējama kā vidēji augsta. Tā kā standartšķirnes graudi proteīna satura ziņā pozitīvi izcēlās (11.6%), šādu augstu rādītāju pārspēt izdevās vien 10 līnijām no 65. Analizējot izmēģinājumā iekļautās šķirnes un līnijas pēc koptauku satura graudos, saskaņā ar tabulā apkopotajiem datiem, šī parametra skaitliskās vērtības variēja robežās no 4.2 % līdz 8.3 % (34493). Ar augstāko koptauku saturu graudos izcēlās līnija 34977, savukārt, zemāko uzrādīja auzu līnija Salīdzinot auzu genotipus ß-glikāna satura ziņā, rekordaugstu šīs pazīmes skaitlisko rādītāju bioloģiskās audzēšanas apstākļos 2014.gadā izdevies sasniegt līnijai %, bet salīdzinoši rezultatīvas bijušas arī: 34959, un 34971, kuru graudos šī fizioloģiski nozīmīgā polisaharīda saturs bija 4.4 %. Kopumā vērtēto genotipu glikāna saturs- vidēji 3.3% ir relatīvi zems sakarā ar nelabvēlīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem (augstās gaisa temperatūras un sausuma periodi) graudu attīstības un nobriešanas laikā. Secinājumi. Izvērtēšanas gaitā identificēti vairāki genotipi ar būtiski augstākiem ražības un graudu kvalitātes rādītājiem nekā standartšķirnei Laima. Bioloģiskās audzēšanas apstākļos 2014.g. augstas ražas sasniegušas līnijas: 34257, 34468, 34575, attiecīgi t ha -1, 4.14 t ha -1, 4.15 t ha -1 pie Rs 0.05 >0.61 t ha -1, kā arī 2.g.selekcijas līnijas: (populācija P5137), (populācija P5133) un (populācija P5149) attiecīgi: 7.82 t ha -1, 7.68 t ha -1 un 7.28 t ha -1. Ar salīdzinoši augstu proteīna saturu graudos izcēlās līnijas: 34959, 34971, un 34489: attiecīgi 15.0%, 13.0% un 11.3%. Augsts ß-glikāna satur graudos konstatēts līnijām: (4.8 %), un (4.4%).
Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts
Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģisko lauksaimniecības
SīkākAgroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba
Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai integrēto lauksaimniecības
SīkākMicrosoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx
Latvijas Lauksaimniecības universitāte Zemkopības institūts Atskaite Organiskā mēslojuma OrganiQ efektivitātes noteikšana vasaras kviešos un kartupeļos Pētījuma vadītājs: Pētījuma izpildītāji: Jānis Vigovskis
SīkākPowerPoint Presentation
Valsts augu aizsardzības dienests AKTUALITĀTES Mēslošanas līdzekļu lietošana Ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādātais slāpekļa daudzums uz 1 ha LIZ gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg Jāievēro virszemes ūdensobjektu
SīkākPowerPoint Presentation
Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.
SīkākMicrosoft Word - LaukaDemonstr2008-gala.doc
Lauka izmēģinājumi un demonstrējumi 2008 MATERIĀLS SAGATAVOTS UN PAVAIROTS PAR VALSTS SUBSĪDIJU LĪDZEKĻIEM Ozolnieki 2009 Atbildīgā par izdevumu: I. Skudra Autoru kolektīvs VSIA Latvijas Augu aizsardzības
SīkākAgroresursu un ekonomikas institūts Direktors: R.Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģiskās
Agroresursu un ekonomikas institūts Direktors: R.Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju
SīkākMKN grozījumi
Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas
SīkākGAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM
Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs
SīkākMicrosoft Word - LAAPC_Atskaite_2017_nezāļu_projekts_ _LLU.docx
SATURS Projekta izpildītāji......3 Ievads... 5 1. Nezāļu populāciju sastāvs, dominējošās sugas, to izplatības līmenis laukaugu sējumos un stādījumos, izplatību ietekmējošie kultūraugu audzēšanas agrotehniskie
SīkākLatvijas Universitātes 74. zinātniskā konference
Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.
SīkākKā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d
Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās došas pastiprināšanās. Ja jūs varēsiet noteikt cilvēka
SīkākKŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS
KŪDRAS ĪPAŠĪBU IZMAIŅAS DABAS APSTĀKĻU UN CILVĒKA DARBĪBAS IETEKMES REZULTĀTĀ Laimdota KALNIŅA 1,5, Jānis Dreimanis 1, Ilze OZOLA 2, Elīza PLATPĪRE 1,2, ReInis BITENIEKS 1, Inārs DREIMANIS 3, Ingrīda KRĪGERE
SīkākKlimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem
Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Barības devu plānošana liellopiem Pasākuma mērķis Barības devu plānošanas mērķis ir optimizēt barības vielu saturu
SīkākParex index - uzņēmēju aptaujas atskaite
PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA
SīkākAizsargiepakojuma marķējums
Aizsargiepakojuma marķējums GLYPHOGAN 360 SL Herbicīds Vispārējs sistēmas iedarbības herbicīds īsmūža un daudzgadīgo viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāļu un to sakņu iznīcināšanai tīrumos pēc ražas novākšanas,
SīkākPowerPoint-Präsentation
Pralinē Saturs Izejvielas Par eļļas sēklām Ražošanas process Apstrāde Izmantošanas iespējas Izejvielas. Lazdu rieksti. Botānika Parastās lazdas (Corylus avellana) rieksts ir neveronis, kas nozīmē, ka sēkla
SīkākKlimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau
Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš
SīkākHumilat grow ietekme uz augu. Humilat grow un augu sakņu sistēma. Humilat grow sastāvā esošās humīnvielas veido visu barības elementu, ogļhidrātu un a
Humilat grow ietekme uz augu. Humilat grow un augu sakņu sistēma. Humilat grow sastāvā esošās humīnvielas veido visu barības elementu, ogļhidrātu un aminoskābju ilgtermiņa krājumus augsnē, kā arī nodrošina
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākAKTUALITĀTES AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU REĢISTRĀCIJĀ
2014. gada izmēģinājumu rezultātu pārskats un BASF ieteikumi graudu un rapšu audzēšanai 2015. gada sezonai Rēzekne 06.03.2015. 2015.01.19. Izmēģinājumu rezultāti ziemas kviešos Viļāni 2014 +1,97 +2,03
SīkākLDF-24LPP_ieksha.indd
LAUKSAIMNIECĪBA DAŽĀDAS SAIMNIEKOŠANAS METODES Mēs izmantojam arī šādu informāciju, iesakām arī jums Izdevējs: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Foto: D. Arbidāns, A. Briedis, L. Delvera,
SīkākKRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS Jaunums 2012 KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS VIEGLĀK UZŅEMAMS LIELĀKA DARBA ŠĶĪDUMU STABILITĀTE LIELĀKA IESPĒJA APVIENOT AR MIKROELEME
KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS Jaunums 212 KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS VIEGLĀK UZŅEMAMS LIELĀKA DARBA ŠĶĪDUMU STABILITĀTE LIELĀKA IESPĒJA APVIENOT AR MIKROELEMENTU MĒSLOJUMIEM LIELĀKA AUGU IZTURĪBA PRET STRESU MPC
SīkākSapropelis Latvijā
Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības
SīkākIEVADS
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Kūdras izstrādes procesa Kalnasalas (Beržovkas) purvā radītā trokšņa novērtējums Rīga, 2017. gada marts SATURS IEVADS... 3 1. PROGRAMMATŪRA UN APRĒĶINU METODES...
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas
SīkākValsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr
1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr ir ogļhidrāti neatkarīgi no tā, cik lieli ir tauku uzkrājumi ķermenī. Uzkrātās ogļhidrātu rezerves ir visai ierobežotas: aknās vidēji
SīkākMicrosoft PowerPoint - p.pptx
Āra bērza Betula pendula un ievas Padus racemosa pavasara fenoloģisko fāzu modelēšana Baltijas reģionam Andis KALVĀNS Tartu Universitāte, e-pats: andis.kalvans@ut.ee Daiga CEPĪTE-FRIŠFELDE Gunta KALVĀNE
SīkākMicrosoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2
SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu
SīkākPowerPoint Presentation
Hidrometeoroloģiskā situācija Latvijas upju baseinos 2019. gadā Ķegums, 08.03.2019. Andris Vīksna Prognožu un klimata daļas vadītājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RUDENS ZIEMAS PERIODA
SīkākBook 1
1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM
SīkākPĀRSKATS PAR GAISA KVALITĀTI LATVIJĀ GADĀ RĪGA, 2019
PĀRSKATS PAR GAISA KVALITĀTI LATVIJĀ 2018. GADĀ RĪGA, 2019 Pārskats par gaisa kvalitāti sagatavots pamatojoties uz: 1. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.101 21.02.2017.g. Grozījumi Ministru
SīkākPolija
Braukšanas ierobežojumi Polijā 2019. gadā Vispārējie ierobežojumi pilnu masu virs 12t Visaptverošs (visā valstī) no plkst. 18.00-22.00 dienu pirms valsts noteiktas svētku dienas(-ām). Aizliegums attiecināms
SīkākPowerPoint Template
ĢENĒTISKĀ TESTĒŠANA MEDICĪNĀ: MĒRĶI PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA NĀKOTNES PERSPEKTĪVAS Jānis Kloviņš, PhD Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ĢENĒTISKĀS TESTĒŠANAS IDEĀLS NOVĒRST SLIMĪBU Noteikt ģenētisko
SīkākMinisterstvo kultury České republiky
PROTOKOLS Tulkojums no čehu valodas TEHNOLOĢIJAS LABORATORIJA Pasūtītājs: Milošs Gavenda Jūsu vēstules reģ. nr. / datums: - / 11. 1. 2016 Mūsu reģ. nr.: NPÚ/310/2282/2016 Kārto / telefons: Ing. Dagmar
SīkākApstiprinu:
Lapa : 1 (24) 1 Lapa : 2 (24) Ievads Salaspils kodolreaktora (turpmāk SKR) teritorijā un tā tuvākajā apkārtnē VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic Speciālās atļaujas darbībām ar
SīkākInstrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem
Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai semināra modulī tiek paplašināta uzdevuma funkcionalitāte.
SīkākCR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik
Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mikroplaisu blīvēšana betonā Trīskārša aizsardzība pret ūdeni ir vairāk
Sīkāk2019 QA_Final LV
2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,
SīkākMasu plānošanas pamati. Tēma 6
Tēma #6 MEDIJU PLĀNOŠANAS PROCESS. Konstantīns Kuzikovs RISEBAA 2015 Sākotnējo datu izpēte Mediju plānošanas uzdevumu un mērķu formulēšana Mediju plāna izstrāde Brīfs/ galvenās veicamā darba vadlīnijas
SīkākSlide 1
Latvijas Valsts augļkopības institūts, Lauku diena, 2014. gada 10. aprīlis LAP projekts, uzsāktie pētījumi, kā turpmāk Kā uzsākām? Pierādījumu un pamatojuma sagatavošana Briselei 2004.-2005.g. Projekts
SīkākBiogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode]
Biogāzes staciju tehnoloģiskie risinājumi Ilze Dzene, SIA Ekodoma projektu vadītāja Līguma Nr. IEE/09/848 SI2.558364 Projekta ilgums 01/05/2010 31/10/2012 Projektu atbalsta Rīga, 2011.gada 13.maijs Biogāze...
SīkākPrakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē
Prakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē Zinta Gaile LLU Lauksaimniecības fakultāte Lauksaimniecības zinātne Augstākā izglītība lauksaimniecībā Lauksaimnieciskā ražošana 2 Darba devēju
SīkākApstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī,
Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes 2012. gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei 2018. gada 18. oktobrī, prot. Nr. 9 Dokumenta mērķis: Dokumentā aprakstīti
SīkākIzmēģinājumi augkopībā un lopkopībā 2017
Izmēģinājumi augkopībā un lopkopībā 2017 Izdevējs: SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Materiāls sagatavots un iespiests Valsts Lauku tīkla pasākuma Ilgtspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas
Sīkāk1020 SIA Knauf, Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu nov., LV-2118, Latvija CPD Knauf Termo Plus M, ETA 10/0320 sask. ar ETAG 004 Nr.
1020 SIA Knauf, Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu nov., LV-2118, Latvija 10 1020 CPD 020-024918 Knauf Termo Plus M, ETA 10/0320 sask. ar ETAG 004 Nr. 0115 Knauf Termo Plus M Ārējās siltumizolācijas kombinētā
SīkākKlientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied
Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus
SīkākSIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem līdz autoceļam A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene)
SīkākTitle
Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas
SīkākMicrosoft Word - Ti-085 Atskaite Nr 9_1.docx
EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Elektrosārņu process labākai titāna nogulsnējumu morfoloģijai Projekts Nr. 1.1.1.1./16/A/85 ( Progresa ziņojums 9/1) 2019 01.01 31.03. *Projekta zinātniskais vadītājs:
SīkākMicrosoft Word - kn817p3.doc
Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa
SīkākBIOORG EMO
BIOTEHNOLOĢIJA LAUKSAIMNIECĪBĀ EFEKTĪVA AUGSNES DZĪVĪBAS DARBĪBA vērtīgi un efektīvi preparāti ekoloģiskajām un konvencionālajām saimniecībām PRODUKTS Šķidrie organiskie mēsli BIOORG VH ir koncentrēts,
SīkākLEMUMS_GND_2015_26
Gulbenes novada domes iepirkuma komisijas LĒMUMS Gulbenē, 2015. gada 4.augustā Nr. GND-2015/26 Gulbenes novada domes iepirkuma komisija izveidota saskaņā ar Gulbenes domes sēdes 2015.gada 29.janvāra lēmumu
SīkākMācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni
3.pielikums Vērtēšanas formas (pēc vietas mācību procesā) Ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu
SīkākRSU PowerPointa prezentācijas sagatave bez apakšējās sarkanās joslas
M.Sc. Pāvels Sudmalis, RSU Darba drošības un vides veselības institūts, Higiēnas un arodslimību laboratorija 20.10. 2011, Rīga Svarīgākie fizikālie riska faktori autotransporta nozarē 1 Fizikālie riska
SīkākPowerPoint Presentation
Tālizpētes datu izmantošana ESRI programmatūrā Harijs Ijabs Rīga, 2017 Lauku atbalsta dienests Lauku atbalsta dienests (LAD) ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas
SīkākSlide 1
Pētījums Augstas pretestības plāno rezistīvo slāņu pēcapstrādes procesu izzināšana Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs Pārskata periods 1.6.217. 3.11.217. Pētnieciskie
SīkākMAKETS.indd
Saturs Priekšvārds... 7 Aīda Rancāne ZIEMASSVĒTKU GRĀMATA VECĀKIEM UN SKOLOTĀJIEM I DAĻA LAIKS... 10 Gads. Saulgrieži... 10 Ziema vasara. Saules ceļš... 14 Svētku laiks. Svētie vakari... 16 Kalendārs.
SīkākAtbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas
Sīkākpres-3
JAUNA TIPA LĪDZ PAT 85% LĒTĀKA KODINĀŠANAS IEKĀRTA PRECĪZA, VIENMĒRĪGA UN REGULĒJAMA KODINĀŠANA ĻAUJ SAMAZINĀT KODINĀŠANAS IZMAKSAS LĪDZ 1.17 EUR/T* VAIRS NEPĀRMAKSĀJIET PAR GRAUDU KODINĀŠANU UN PAR IEKĀRTĀM,
SīkākLEMUMS_GND_2015_27
Gulbenes novada domes iepirkuma komisijas LĒMUMS Gulbenē, 2015. gada 4.augustā Nr. GND-2015/27 Gulbenes novada domes iepirkuma komisija izveidota saskaņā ar Gulbenes domes sēdes 2015.gada 29.janvāra lēmumu
SīkākCEĻVEDIS PIRCĒJIEM LED spuldzes Apgaismojuma revolūcija Dzīvot ar LED spuldzēm ir viegli, skaisti un ekonomiski. Tās patērē daudz mazāk elektroenerģij
CEĻVEDIS PIRCĒJIEM LED spuldzes Apgaismojuma revolūcija Dzīvot ar LED spuldzēm ir viegli, skaisti un ekonomiski. Tās patērē daudz mazāk elektroenerģijas, tām ir izcils dizains un laba gaismas kvalitāte,
SīkākValsts meža dienests meža īpašniekiem Meža nozares konference gada 7. decembrī Andis Krēsliņš Valsts meža dienesta ģenerāldirektors V
Valsts meža dienests meža īpašniekiem Meža nozares konference 2016. gada 7. decembrī Andis Krēsliņš Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Kāpēc ĢIS? jo praktiski visa uzraudzība, ko veic VMD meža nogabali,
SīkākSlide 1
VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības
SīkākRaksts_Rezeknei09
ISSN 1691-5402 ISBN 978-9984-44-027-9 Environment. Technology. Resources Proceedings of the 7 th International Scientific and Practical Conference. Volume 1 Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, RA Izdevniecība,
SīkākKuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas
Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas skolotāja Kuldīga, 2015 Saturs Ievads... 3 1. Putnu
SīkākAPSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad
APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa Apraides tiesību piešķiršana radio programmas
Sīkāk8
7. Obligātās kartes aizpildīšanas kārtība autoservisā Nosūtot nodarbinātos uz obligātajām pārbaudēm, darba devējs var pārliecināties par viņu stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, lai nodarbinātie ilgstoši
SīkākMicrosoft Word _Pamatjoma.doc
Ogres sākumskola ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2014. 2017. gadam Skolas attīstības prioritātes 2014.- 2017.gadam 2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g. 2016./2017.m.g. Mācību saturs Pamatzināšanu kodola izveide izglītojamiem
SīkākBioekonomikas attīstības iespējas Latvijā
Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība
SīkākMicrosoft PowerPoint Medni_2016_starpatskaite [Read-Only]
Medņu aizsardzībai nozīmīgo vides faktoru izpēte Projekta vadītājs: Dr.biol. Jānis Ozoliņš Medniecības un medību faunas radošā grupa LVMI Silava janis.ozolins@silava.lv 26320528 Mērķis: Precizēt Latvijas
SīkākTitle
Ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanas un izmantošanas koncepcija Vidzemes plānošanas reģionā Linda Drukmane SIA EKODOMA Valmiera 25/08/2015 Mērķis Izstrādāt ieviešanas koncepciju ilgtspējīgai ātraudzīgo
Sīkāk1020 SIA Knauf, Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu nov., LV-2118, Latvija CPD Knauf Termo Plus P, ETA 10/0390 sask. ar ETAG 004 Nr.
1020 SIA Knauf, Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu nov., LV-2118, Latvija 10 1020 CPD 020-024916 Knauf Termo Plus P, ETA 10/0390 sask. ar ETAG 004 Nr. 0115 Knauf Termo Plus P Ārējās siltumizolācijas kombinētā
SīkākSlide 1
Meža kaitēkļi Latvijas mežos A.Šmits, Dr.Biol. LVMI «Silava» 1971 1974 1977 1980 1983 1986 1989 1992 1995 1998 2001 2004 2007 2010 2013 2016 Egļu astoņzobu mizgrauža paaudžu skaits 0- viena paaudze 1-
SīkākVPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K
VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz 216. gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU INDEKSS... 1 VEIKTO PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU
SīkākĒkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p
Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS 017018-19-7a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses pag., Koknese, Indrānu iela 3.1 Ēkas daļa -.1 Ēkas vai tās daļas
SīkākAPSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma
APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes 209. gada 5. maija sēdē, protokols Nr. 6 (209) Sadales sistēmas neikdienas apjoma prognozēšanas modelis Rīgā 5.05.209 8/6 Sadales sistēmas apjoma prognozēšanas
Sīkāk1.Vaks_saturs_atskaite
Inženierģeoloģija, Ģeotehnika, Ģeoekoloģija SIA Ģeologu grupa Silūrs Tērbatas iela 88-45, Rīga, LV-1001, Tālrunis 7294324 Marka : ĢT Pasūtītājs : Siguldas novada dome Projektēšanas stadija : Tehniskais
SīkākESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,
SīkākMicrosoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc
SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 3. jūnijs rīkojumu Nr. 262 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0176 Profesija Psihologa asistents Kvalifikācijas līmenis 5 Nodarbinātības
SīkākMicrosoft Word - Kartiba_Cemex_ RTUAF-341.doc
Nodibinājums «Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds», Reģ. Nr. 40008067097, Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1658, Latvija Tālr. 67089429, e-pasts: fonds@rtu.lv, www.fonds.rtu.lv Kārtība SIA CEMEX praktisko
SīkākLatvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES
SīkākSlide 1
transporta plūsmas monitorēšanai Roberts Kadiķis Kārlis Freivalds Multifunkcionāla inteliģenta transporta sistēmas punkta tehnoloģija Nr.2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/086 Motivācija Nepieciešamība efektīvāk
Sīkāk21_07_05_a
VIENOTAIS PROGRAMMDOKUMENTS L A U K U L A P A Sagatavots SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Rīgas iela 34, Ozolnieku nov., Ozolnieku pag., Jelgavas raj., LV 3018, tālr. 3050220 Aktuāli!
SīkākSpeckurss materiālu pretestībā 3. lekcija
Speckurss materiālu pretestībā 3. lekcija Ģeometriski mainīgas un nemainīgas sistēmas Stieņu sistēmu struktūras analīzes uzdevums ir noskaidrot, vai apskatāmā sistēma ir ģeometriski mainīga, vai nemainīga.
SīkākCOM(2006)510/F1 - LV
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija
SīkākGrozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā
2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā
SīkākGadolinium containing contrast agents - EMEA/H/A-31/1437
III pielikums Grozījumi attiecīgos zāļu informācijas apakšpunktos un punktos Piezīme: Šie grozījumi attiecīgos zāļu informācijas punktos un apakšpunktos ir pārvērtēšanas procedūras gala iznākums. Zāļu
SīkākLauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017
Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017 Lauksaimniecības zemju mēslošana ir bieži izmantota agronomiska prakse, lai palielinātu
SīkākSocial Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir
Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību
SīkākAprūpe un atbalsts, ja domājams, ka kāds pavada pēdējās savas dzīves dienas Informācija, lai palīdzētu Jums izprast, kas parasti notiek un kā mēs pārv
Aprūpe un atbalsts, ja domājams, ka kāds pavada pēdējās savas dzīves dienas Informācija, lai palīdzētu Jums izprast, kas parasti notiek un kā mēs pārvaldām aprūpi, ja uzskatāms, ka kāds pavada savas dzīves
Sīkākgrusniba
Grūsnības noteikšana laboratorijā piena un asins paraugos Dita Krastiņa SIA Piensaimnieku laboratorija, Ulbrokā Kā sauc šo laboratorijā izmantojamo grūsnības noteikšanas metodi? ELISA (enzyme-linked immunosorbent
SīkākIedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā
2013 Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā Aptaujas rezultāti Aptauja daļēji finansēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā INTERREG IVC programmas projekta Micropol
SīkākMicrosoft Word - Fandango 200 EC-labelReg.doc
Iepakojuma marķējums Fandango 200 EC Fandango 200 e.k. Sistēmas iedarbības ārstējošs un aizsargājošs fungicīds slimību apkarošanai ziemas un vasaras kviešu, tritikāles, rudzu, ziemas un vasaras miežu sējumos,
SīkākMicrosoft Word - MK632_1.DOC
Apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1002 (grozījumi ar Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.632) Programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku
SīkākMicrosoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc
1(8) Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008. gadā I. Ziņas par operatoru 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem 778 Operators: nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju sabiedrība
SīkākMicrosoft Word - PS Edinas pakalp spec.doc
Ēdināšanas pakalpojumu speciālista profesijas standarts 1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums ēdināšanas pakalpojumu speciālists. 2. Profesijas kods 5121 26. 2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās
SīkākAbsolventi
Latvijas lauku telpas attīstība vēsturiskā skatījumā Gatis Krūmiņš, dr.hist. 2014.gada 9.decembris Latvijas lauku telpas unikalitāte tās vēsturiskajā kontekstā Lauku telpas pārvaldības īpatnības Pēdējos
Sīkāk