NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākajās pilsētās VZD ceturksnis
|
|
- Zelma Kalniņš
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākajās pilsētās VZD ceturksnis
2 Saturs 1. Kopsavilkums Nekustamā īpašuma tirgus attīstības vispārējās tendences Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākās pilsētās Vispārējā ekonomiskā situācija Komercbankas Citi tirgus dalībnieki Dzīvokļu tirgus Latvijā, vispārīgās tendences Darījumu apjoms un cenas Latvijas lielākās pilsētās Dzīvokļu pircēju struktūra Latvijas lielākās pilsētās (izņemot Rīgu) Dzīvokļu cenas Rīgas centrā Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos Dzīvokļu pirkuma darījumu skaits un pircēju struktūra Rīgā
3 1. Kopsavilkums Pēc ekonomikas zemākā punkta pārvarēšanas, nekustamā īpašuma cenu indeksi turpina augt, kas raksturo vispārēju cenu pieaugumu, taču cenu pieaugums notiek, galvenokārt, pateicoties dzīvokļu cenu pieaugumam. Tikai 2011.gada nogalē indeksa vērtība sasniedza bāzes 2005.gada pirmā pusgada vērtību, t.i. nekustamā īpašuma tirgū ieplūst analoģiska naudas masa. Tā šobrīd ir 3 reizes mazāka kā maksimumā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieaug darījumu ar dzīvokļiem īpatsvars. Darījumi ar dzīvokļiem sastāda gandrīz 50% no visa naudas apjoma nekustamā īpašuma tirgū. Pēdējā gada laikā dzīvokļu cenas ir pieaugušas Rīgas centrā un Jūrmalā. Pārējās Latvijas pilsētās, kā arī Rīgas mikrorajonos gada laikā tās praktiski nav mainījušās, taču darījumu skaits pieaug visās pilsētās. Dzīvokļu tirgus aktivitāti dzīvokļu segmentā Rīgas centrā nosaka ārvalstnieku naudas klātbūtne, kā arī tas, ka pieaugot ekonomikai, ienākumi straujāk pieaug turīgākās mājsaimniecībās, kuras izrāda interesi par Rīgas centru. Jūrmalas centrā galvenie dzīvokļu pircēji ir ārvalstnieki, kas pērk dzīvokļus, galvenokārt, jaunajos dzīvokļu projektos. Banku saistīto kompāniju fondi pēdējo gadu laikā ir kļuvuši par aktīviem tirgus dalībniekiem. Pēdējā gada laikā īpašumi tika vairāk pirkti nekā pārdoti. 2. Nekustamā īpašuma tirgus attīstības vispārējās tendences Jau vairākus gadus Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājis nekustamā īpašuma cenu indeksu, kas raksturo vispārējās cenas izmaiņas visos segmentos attiecībā pret bāzes periodu 2005.gada 1.pusgadu. Matemātiskā izpratnē tas ir Laspērsa cenu indekss. Tas tiek publicēts VZD mājas lapā, kā arī mājas lapā ir detalizēts tā aprēķināšanas apraksts. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumiem Nr.305 Kadastrālās vērtēšanas noteikumiem, nekustamā īpašuma tirgus datubāzē reģistrētos darījumus dala darījumu objektu grupās, ņemot vērā darījuma objekta sastāvu un objektu raksturojošos lielumus: 1. darījumi ar zemi, kur zemes platība ir mazāka vai vienāda ar 3000 m 2 ; 2. darījumi ar zemi, kur zemes platība ir lielāka par 3000 m 2 un mazāka vai vienāda ar m 2 ; 3. darījumi ar zemi, kur zemes platība ir lielāka par m 2 un mazāka vai vienāda ar m 2 ; 3
4 Bāzes periods darījumi ar zemes un būvju īpašumiem, kur zemes platība ir mazāka vai vienāda ar 3000 m 2 un kopējā visu būvju platība ir mazāka vai vienāda ar 500 m 2 ; 5. darījumi ar zemes un būvju īpašumiem, kur zemes platība ir mazāka vai vienāda ar 3000 m 2 un kopējā visu būvju platība ir lielāka par 500 m 2 un mazāka vai vienāda ar m 2 ; 6. darījumi ar zemes un būvju īpašumiem, kur zemes platība ir lielāka par 3000 m 2 un mazāka vai vienāda ar m 2 un kopējā visu būvju platība ir mazāka vai vienāda ar 500 m 2 ; 7. darījumi ar zemes un būvju īpašumiem, kur zemes platība ir lielāka par 3000 m 2 un mazāka vai vienāda ar m 2 un kopējā visu būvju platība ir lielāka par 500 m 2 un mazāka vai vienāda ar m 2 ; 8. darījumi ar zemes un būvju īpašumiem, kur zemes platība ir lielāka par m 2 un mazāka vai vienāda ar m 2 un kopējā visu būvju platība ir mazāka vai vienāda ar 500 m 2 ; 9. darījumi ar zemes un būvju īpašumiem, kur zemes platība ir lielāka par m 2 un mazāka vai vienāda ar m 2 un kopējā visu būvju platība ir lielāka par 500 m 2 un mazāka vai vienāda ar m 2 ; 10. darījumi ar dzīvokļu īpašumiem un citām telpām. Tirgus dati par šim objektu grupām tiek izmantoti indeksu aprēķiniem. Nekustamā īpašuma vispārējās tendences raksturo nekustamā īpašuma cenu un apjoma indeksu maiņa, maiņu kombinācijas, individuālo indeksu maiņa dažādos tirgus segmentos (1.attēls). 1.attēls. Nekustamā īpašuma indeksi Laspērsa indekss kopējās vērtības indekss Pāšē indekss No grafika (1.attēls) redzams, ka Laspērsa indeksa vērtība 2011.gada beigās bija ~ 1.2. Tas nozīmē, ka attiecīgi gada beigās vispārējais cenu līmenis bija par ~20% augstāks kā bāzes periodā 2005.gada pirmajā pusgadā. Tā zemākā vērtība 1 bija 2010.gadā, kas nozīmē to, ka ekonomikas zemākā punktā vispārējais cenu līmenis bija 2005.gada pirmā pusgada līmenī. Maksimālā tā vērtība bija gada beigās/ 2007.gada sākumā, kas sakrīt ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma faktiskās cenās maksimumu. Indeksa vērtības maiņa no 2 augstākā punktā līdz 1 zemākā 4
5 punktā raksturo to, ka vispārējais cenu kritums nekustamā īpašuma segmentā bija 2 reizes. Laspērsa indeksa vērtība tiek aprēķināta atsevišķu indeksā ietilpstošo segmentu objektu vidējās cenas pārskata periodā statistiski sverot ar darījumu skaitu bāzes periodā. Ņemot vērā, to, ka bāzes periodā un pārskata periodā dažādu segmentu darījumu skaits var strukturāli atšķirties, tas nedod pilnīgu iespaidu par cenu izmaiņām. Pilnīgākai analīzei par cenas izmaiņām papildus var analizēt nedaudz atšķirīgi aprēķinātu cenu indeksu, kur vidējā vērtība attiecīgā segmentā tiek svērta ar darījumu skaitu pārskata periodā. Ja indeksi sakrīt, tas nozīmē, ka saglabājas proporcijas darījumu skaitā starp dažādiem tirgus segmentiem. Ja indeksu vērtības atšķiras, tas nozīmē, ka ir notikušas strukturālas izmaiņas. No grafika redzams, ka Pāšē indekss izaugsmes posmā līdz 2007.gadam praktiski neatšķiras. Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma tirgū struktūra praktiski nemainījās, taču recesijas periodā redzamas atšķirības Pāšē indeksa vērtība ir zemāka kā Laspērsa indeksa vērtība. Šāda indeksu atšķirība raksturo to, ka recesijas periodā lielāks īpatsvars bija relatīvi lētākiem īpašumiem. Lai izprastu, kāda ir naudas masas maiņa, kas apgrozās nekustamā īpašuma tirgū, var analizēt kopējās vērtības indeksu (1.attēls). Tas raksturo naudas masas lieluma izmaiņas nekustamā īpašuma tirgū attiecībā pret bāzes periodu. Maksimālā tā vērtība, līdzīgi kā Laspērsa un Pāšē indeksiem bija 2007.gada 1.pusgadā. Recesijas periodā tā vērtība samazinājās straujāk kā cenu indeksiem, kas raksturo to, ka ekonomikas recesija nekustamā īpašuma tirgū vairāk izsauca darījumu skaita samazināšanos kā cenu kritumu. Tikai 2012.gada nogalē indeksa vērtība sasniedza bāzes 2005.gada 1.pusgada vērtību, t.i. nekustamā īpašuma tirgū ieplūst analoģiska naudas masa. Tā šobrīd ir 3 reizes mazāka kā maksimumā. Ekonomikas zemākā punktā kopējā naudas masa nekustamā īpašuma tirgū, salīdzinot ar naudas masu ekonomikas augstākā punktā, bija samazinājusies 6 reizes. Kopējās vērtības indeksa straujāks pieaugums, salīdzinājumā ar vērtības indeksu pieaugumiem, raksturo to, ka pēcrecesijas periodā pieaug gan nekustamā cena, gan darījumu skaits. No diagrammām (2.-5.attēls) redzams, ka vislielākais apjoms naudas izteiksmē ir 10.grupai darījumi ar dzīvokļiem, pie kam katru šīs grupas īpatsvaram ir tendence palielināties gadā šī grupa veido 23% no kopējo darījumu summas, bet 2012.gadā tā bija gandrīz 50 %. Otra lielākā grupa, kas procentuāli praktiski nemainās ir 4.grupa, kurā ietilpst darījumi ar zemes un būvju īpašumiem, kur zemes platība ir mazāka vai vienāda ar 3000 m 2 un kopējā visu būvju platība ir mazāka vai vienāda ar 500 m 2. 5
6 2.attēls. Indeksā ietilpstošo grupu sadalījums (pēc naudas apjoma) 2005.gada 1.pusgads 1% 1% 3% 6% 12% 23% 10. dzīvokļu īpašumi un citas telpas 1. zemes platība līdz 3000 m2; 2. zemes platība no 3000 m2 līdz m2; 3. zemes platība no m2 līdz m2; 4. zemes platība līdz 3000 m2 un būvju platība līdz 500 m2; 22% 6% 13% 13% 5. zemes platība no 3000 m2 un būvju platība no 500 m2 līdz m2; 6. zemes platība no 3000 m2 līdz m2 un būvju platība līdz 500 m2; 7. zemes platība no 3000 m2 un līdz m2 un būvju platība no 500 m2 līdz10000 m2; 8. zemes platība no m2 līdz m2 būvju platība līdz 500 m2; 9. zemes platība no m2 līdz m2 būvju platība no 500 m2 līdz m2; 3.attēls. Indeksā ietilpstošo grupu sadalījums (pēc naudas apjoma) 2007.gada 1.pusgads 8% 4% 1% 3% 5% 34% 10. dzīvokļu īpašumi un citas telpas 1. zemes platība līdz 3000 m2; 2. zemes platība no 3000 m2 līdz m2; 3. zemes platība no m2 līdz m2; 4. zemes platība līdz 3000 m2 un būvju platība līdz 500 m2; 19% 4% 12% 10% 5. zemes platība no 3000 m2 un būvju platība no 500 m2 līdz m2; 6. zemes platība no 3000 m2 līdz m2 un būvju platība līdz 500 m2; 7. zemes platība no 3000 m2 un līdz m2 un būvju platība no 500 m2 līdz10000 m2; 8. zemes platība no m2 līdz m2 būvju platība līdz 500 m2; 9. zemes platība no m2 līdz m2 būvju platība no 500 m2 līdz m2; 6
7 4.attēls. Indeksā ietilpstošo grupu sadalījums (pēc naudas apjoma) 2009.gada 2.pusgads 2% 7% 1% 0% 10. dzīvokļu īpašumi un citas telpas 1. zemes platība līdz 3000 m2; 2. zemes platība no 3000 m2 līdz m2; 11% 45% 3. zemes platība no m2 līdz m2; 4. zemes platība līdz 3000 m2 un būvju platība līdz 500 m2; 19% 3% 5% 7% 5. zemes platība no 3000 m2 un būvju platība no 500 m2 līdz m2; 6. zemes platība no 3000 m2 līdz m2 un būvju platība līdz 500 m2; 7. zemes platība no 3000 m2 un līdz m2 un būvju platība no 500 m2 līdz10000 m2; 8. zemes platība no m2 līdz m2 būvju platība līdz 500 m2; 9. zemes platība no m2 līdz m2 būvju platība no 500 m2 līdz m2; 5.attēls. Indeksā ietilpstošo grupu sadalījums (pēc naudas apjoma) 2011.gada 2.pusgads 1% 0% 2% 6% 7% 10. dzīvokļu īpašumi un citas telpas 1. zemes platība līdz 3000 m2; 2. zemes platība no 3000 m2 līdz m2; 3. zemes platība no m2 līdz m2; 22% 3% 4% 6% 49% 4. zemes platība līdz 3000 m2 un būvju platība līdz 500 m2; 5. zemes platība no 3000 m2 un būvju platība no 500 m2 līdz m2; 6. zemes platība no 3000 m2 līdz m2 un būvju platība līdz 500 m2; 7. zemes platība no 3000 m2 un līdz m2 un būvju platība no 500 m2 līdz10000 m2; 8. zemes platība no m2 līdz m2 būvju platība līdz 500 m2; 9. zemes platība no m2 līdz m2 būvju platība no 500 m2 līdz m2; 7
8 IKP, tūkst LVL IKP (g/g) izmaiņas, % IKP, tūkst LVL IKP (g/g) izmaiņas, % 3. Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākās pilsētās 3.1. Vispārējā ekonomiskā situācija Latvija pārvarējusi recesiju, no 2009.gada vidus sākās ekonomikas izaugsme. Gada griezumā zemākais ekonomikas punkts bija 2010.gadā gads, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro vērtējumu, ir beidzies labāk kā tika plānots. Gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums salīdzināmās cenās 2011.gadā bija 5.3% (6.attēls). Tas pārspēj plānotos 3%. IKP pieaugums faktiskās cenās bija 10% (7.attēls). 6.attēls. IKP, IKP izmaiņas (sezonāli izlīdzināts, salīdzināmās 2000.gada cenās) % 15% 10% 5% 0% -5% -10% -15% -20% 7.attēls. IKP, IKP izmaiņas (sezonāli izlīdzināts, faktiskās cenās) % 30% 20% 10% 0% -10% -20% -30% Avots: CSP 8
9 Tas ir izsaucis bezdarba līmeņa pazemināšanos no 15% 2010.gadā līdz 11% 2011.gada beigās, kas vēl joprojām ir augsta bezdarba rādītājs (8.attēls). Inflācija (patēriņa cenu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu) bija 4%, kas ir augstāks rādītājs kā bija plānots. Inflāciju, galvenokārt, noteica piedāvājuma puse auga energoresursu cenas. Īstermiņā tas samazina mājsaimniecību pirktspēju līdz tas netiek koriģēts ar algu pieaugumu. 8.attēls. Darba meklētāju skaits/kopējais strādātspējīgo skaists, % Avots: CSP Lai arī IKP pieaugums raksturo arī mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, taču tas ir vidējais rādītājs. Visās mājsaimniecībās ienākumi nepieauga vienādi, daudzās arī samazinājās. Latvija kopā ar Lietuvu dala pirmo un otro vietu Eiropas Savienībā (ES) sabiedrības polarizācijas pakāpes ziņā tām ir augstākais džini koeficients. Latvijai Džini koeficients 2010.gadā bija 36.1, Lietuvai 36.9 pretstatā vidēji ES 30.2 (9.attēls). Tas raksturo to, ka turīgākām mājsaimniecībām rīcībā esošais ienākums pieauga vairāk un straujāk kā citām, kas ir priekšnosacījums jaunu mājokļu iegādei. 9
10 9.attēls. Džini koeficients 2010.gadā Norway Slovenia Sweden Hungary Czech Republic Finland Netherlands Iceland Slovakia Austria Belgium Denmark Luxembourg Malta Germany (including former GDR from 1991) Switzerland France Euro area (16 countries) Euro area (17 countries) Euro area (EA , EA , EA , EA15- New Member States (12 countries) European Union (15 countries) European Union (27 countries) Poland Italy Estonia Croatia Greece United Kingdom Ireland Bulgaria Romania Portugal Spain Latvia Lithuania Komercbankas Avots: EUROSTAT Kā nozīmīgs nekustamā īpašuma tirgus dalībnieks jāmin komercbankas, kas ar hipotekāro kredītu palīdzību var veicināt mājokļu tirgus attīstību arī pārāk lielu un strauju, kā tas bija ekonomikas pārmērīgi ātrās izaugsmes gados. Šobrīd privātpersonām komercbanku izsniegto kredītu kopējais apjoms turpina samazināties (10.attēls). No maksimālā līmeņa ~6,5 miljardi LVL 2008.gadā līdz ~5,5 miljardi LVL 2011.gada beigās. Kredītportfeļa samazinājums ~ 100 miljoni LVL ceturksnī turpinās jau no 2009.gada, kurš raksturojas ar to, ka finansiālās grūtībās nonāca daudzi kredītu ņēmēji. Aptuveni 80% no kredītos izsniegtās summas mājsaimniecībām ir hipotekārais kredīts. Lai arī atsevišķas komercbankas apgalvo, ka ir atsākušas hipotekāro kreditēšanu (11.attēls), tomēr sistēmiski komercbanku sektors no mājsaimniecībām vairāk izņem naudu kā iepludina. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla komisijas (FKTK) datiem, 2011.gada 3. un 4.ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms bija ~ 50 miljoni LVL, pretstatā ceturkšņa kredītportfeļa samazinājumam ~ 100 miljoni LVL un pārmērīgās kreditēšanas apjomam gadā, kad ceturkšņa kredītportfeļa pieaugums pārsniedza 500 miljonus LVL. Pēc hipotekārās kreditēšanās apjoma vēl nav sasniegts 2004.gada līmenis (10.attēls). 10
11 10.attēls. Privātpersonām komercbanku izsniegto kredītu portfelis, portfeļa izmaiņas 11.attēls. Komercbanku no jauna 2011.g. mājsaimniecībām izsniegtie kredīti, tūkst.lvl Avots: FKTK 3.3. Citi tirgus dalībnieki Bez Latvijas rezidentiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū nozīmīgu lomu pēdējos gados spēlē arī citi tirgus dalībnieki: Komercbanku saistītās struktūras fondi, kas piedalās izsolēs un pārpērk kredītu nemaksātāju īpašumus; 11
12 Kredītus izsniedzošās firmas (ārpus banku tirgus); Ārvalstnieki gan fiziskas gan juridiskas personas, kas iegādājas nekustamo īpašumu (arī dzīvokļus). Aktivitāte pieaugusi, jo Latvija ir pārvarējusi ekonomikas zemāko punktu veiksmīgi noslēgts starptautiskais aizdevums, Latvijai tiek paaugstināts kredītreitings, neskatoties uz to, ka Eiropai visumā tas tiek samazināts, eiro zonas krīzes dēļ. Lai arī Latvijas kredītreitings ir zemā līmenī, ekonomikas izaugsme 2011.gadā, kredītreitinga paaugstināšana ir nepārprotams signāls tam, ka nekustamā īpašuma cenas zemākas vairs nebūs un nekustamais īpašums Latvijā atkal kļūst par pievilcīgu investīciju objektu, kam gaidāms kapitāla pieaugums nākotnē. Ārvalstnieki trešo valstu pilsoņi, kas iegādājas nekustamo īpašumu kā investīciju objektu saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā Dzīvokļu tirgus Latvijā, vispārīgās tendences Dzīvokļu tirgus Latvijā ir nozīmīgākais gan darījumu skaita ziņā, gan kopējās naudas masas ziņā, salīdzinot ar citiem segmentiem Tieši šī komponente visbūtiskāk ietekmē kopindeksus (2.-5.attēls). Līdzīgi, kā pēc citiem statistikas rādītājiem (IKP, iedzīvotāju skaits utt.), Rīgas ietekme ir lielāka kā pārējai Latvijai. Darījumu skaita ar dzīvokļiem ziņā, Rīga pārsniedz pārējās Latvijas lielākās pilsētas kopā aptuveni divas reizes (12., 13.attēls), bet ieplūstošās naudas ziņā 6-7 reizes (14.attēls). 12.attēls. Ceturksnī pārdoto dzīvokļu skaits Latvijas lielākās pilsētās Darījumu skaits ar dzīvokļiem ekonomikas zemākajā punktā bija divreiz mazāk nekā darījumu skaits ekonomikas augstākā punktā. Pēc zemākā punkta pārvarēšanas pieaug gan darījumu skaits (12., 13.attēls) gan cenas (15., 16.attēls). 12
13 13.attēls. Ceturksnī pārdoto dzīvokļu skaits Latvijas lielākās pilsētās (bez Rīgas) 14.attēls. Ceturksnī pārdoto dzīvokļu cenas kopsumma, LVL 15.attēls. Vidējās dzīvokļa cenas Latvijas lielākās pilsētās, LVL/m 2 13
14 16.attēls. Vidējās dzīvokļa cenas Latvijas lielākās pilsētās, LVL/m 2 (bez Rīgas un Jūrmalas) 3.5. Darījumu apjoms un cenas Latvijas lielākās pilsētās Pamatojoties uz diagrammām ( attēls), redzams, ka darījumu skaita minimums bija 2009.gadā, brīdī kad bija arī ekonomikas zemākais punkts. Pēc zemākā punkta pārvarēšanas visumā ir tendence pieauguma virzienā. Taču atšķirīga situācija ir ar cenām: būtisks cenu pieaugums ir tikai Rīgā un Jūrmalā (17., 18.attēls). Kļūdas robežās var teikt, ka pārējās Latvijas lielākās pilsētās tirgoto dzīvokļu vidējās cenas praktiski nav pieaugušas ( attēls). 17.attēls. Pārdoto dzīvokļu skaits un vidējā cena Rīgā 14
15 18.attēls. Pārdoto dzīvokļu skaits un vidējā cena Jūrmalā 19.attēls. Pārdoto dzīvokļu skaits un vidējā cena Ventspilī 15
16 pārdoto dzīvokļu skaits ceturksnī vidējā dzīvokļa cena, LVL/kv.m 20.attēls. Pārdoto dzīvokļu skaits un vidējā cena Jelgavā skaits cena/kv.m 21.attēls. Pārdoto dzīvokļu skaits un vidējā cena Daugavpilī 16
17 22.attēls. Pārdoto dzīvokļu skaits un vidējā cena Liepājā 23.attēls. Pārdoto dzīvokļu skaits un vidējā cena Rēzeknē 17
18 24.attēls. Pārdoto dzīvokļu skaits un vidējā cena Jēkabpilī Tas, ja pieaug vidējās cenas Rīgā vai Jūrmalā tirgotiem dzīvokļiem, nenozīmē, ka cenas pieaug visiem dzīvokļiem šajās pilsētās. Vidējo cenu pieauguma iemesls skaidrojams ar to, ka cenas pieaug atsevišķā segmentā vai dārgāko dzīvokļu īpatsvars palielinās. Tas prasa detalizētāku analīzi. Rīgas pilsētas dzīvokļu tirgus analīze pārskatā tālākās nodaļās Dzīvokļu pircēju struktūra Latvijas lielākās pilsētās (izņemot Rīgu) Pēdējos gados Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, arī dzīvokļu tirgū ir mainījusies pircēju struktūra. Kā jauni tirgus dalībnieki ir kļuvuši komercbanku radniecīgās kompānijas fondi, kas uzpērk banku pārņemtos īpašumus. Interesi par dzīvokļu tirgu pēdējos gados izrāda arī ārvalstnieki, taču interese visos dzīvokļu segmentos un pilsētās nav vienāda. Vislielākā ārvalstnieku interese ir Rīgā un Jūrmalā gadā Jūrmalā 30-50% darījumos pircēji bija ārvalstnieki (ārvalstu fiziskas vai juridiskas personas) (27.attēls). Salīdzinoši ar Jūrmalu mazāks, bet tomēr jūtams ārvalstnieku iespaids ir Ventspilī un Liepājā. Ventspilī 2011.gadā 10-15% gadījumos pircēji bija ārvalstnieki, bet Liepājā ~ 5-10% pircēji bija ārvalstnieki (26., 29.attēls). Valmierā un Rēzeknē praktiski starp dzīvokļu pircējiem nav ārvalstnieki (28., 30.attēls). Praktiski visās pilsētās kā dzīvokļu pircēji ir Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi. Lielākā daļa no tiem fondi vai ne-bankas kredītu izsniegšanas firmas. Ventspilī un Rēzeknē to klātbūtne jūtama minimāli (29., 30.attēls). 18
19 25.attēls. Dzīvokļu pircēju struktūra Jelgavā 26.attēls. Dzīvokļu pircēju struktūra Liepājā 27.attēls. Dzīvokļu pircēju struktūra Jūrmalā 19
20 28.attēls. Dzīvokļu pircēju struktūra Valmierā 29.attēls. Dzīvokļu pircēju struktūra Ventspilī 30.attēls. Dzīvokļu pircēju struktūra Rēzeknē 20
21 31.attēls. Dzīvokļu pircēju struktūra Daugavpilī 32.attēls. Dzīvokļu pircēju struktūra Jēkabpilī 3.7. Dzīvokļu cenas Rīgas centrā Kā iepriekš tika minēts, Rīgā vidējām cenām darījumos ar dzīvokļiem ir tendence pieaugt. Taču pieaugums dažādos tirgus segmentos (rajonos) ir dažāds. No grafikiem (33., 34.attēls), neskatoties uz lielo rezultātu izkliedi, redzams, ka pēc ekonomikas zemāka punkta pārvarēšanas vērojama dzīvokļa platības kvadrātmetra cenas pieaugums Rīgas centrā. Grafikā attēlotas vidējās cenas dažādās zonās Rīgas centrā (zonas numurs atbilst VZD izstrādātajam dzīvojamo māju apbūves vērtību zonējumam, kas aplūkojams mājas lapā 21
22 33.attēls. Dzīvokļu cenas Rīgas centrā, LVL/m 2 Salīdzinot darījuma summas var teikt, ka Rīgas centrā cenas ir gada sākuma līmenī (34.attēls). 34.attēls. Dzīvokļu cenas Rīgas centrā 3.8. Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos Vidējās kvadrātmetra cenas darījumos ar dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos pēdējo divu gadu laikā praktiski nav mainījušās (35.attēls). Līdzīga situācija ir citās Latvijas 22
23 pilsētās, izņemot Jūrmalu. Vidējā kvadrātmetra cena, atkarībā no mikrorajona svārstās LVL/m 2 robežās. 35.attēls. Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos, LVL/m 2 Dzīvokļu cenas mikrorajonos būtiski nav mainījušās, līdzīgi kā kvadrātmetra cena. Atkarībā no mikrorajona tās svārstās LVL robežas Ķengaragā līdz LVL Zolotūdē, Pleskodālē, Šampēterī. Šajā mikrorajonā ir arī augstākās kvadrātmetra cenas (36.attēls). 36.attēls. Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos 23
24 3.8. Dzīvokļu pirkuma darījumu skaits un pircēju struktūra Rīgā Dzīvokļu pirkuma darījumu skaits kopš ekonomikas zemākā punkta pārvarēšanas pieaug, taču tas vēl joprojām ir tikai puse no vēsturiski augstākā punkta 2006.gada beigās 2007.gada sākumā (37.attēls). Darījumu skaitu sekmē arī pieaugušais ārvalstnieku pircēju skaits. Taču, ja analizē pircēju struktūru 2011.gadā, redzams, ka ārvalstnieku īpatsvars ir 30-35% robežās, pārejos daļu veido rezidenti 55% un Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības (galvenokārt, fondi, kredītu izsniegšanas kompānijas ne-bankas). Ārvalstnieku ietekme ir liela, ar Rīgu šajā ziņā konkurē tikai Jūrmala (37., 38.attēls). 37.attēls. Ceturksnī pārdoto dzīvokļu kopsummas dinamika Rīgā, pircēju struktūra Rīgā relatīvi lielāks procents, salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām, ir Latvijā reģistrētu uzņēmējsabiedrību kā pircēju īpatsvars. No tā varētu secināt, ja pieņem, ka būtiska daļa pircēju šajā kategorijā ir banku fondi, Rīgas iedzīvotājiem ir grūtāk veikt hipotekāros maksājumus (38.attēls) gada 3.ceturksnī uzņēmējsabiedrību īpatsvars kopējā darījumu skaitā bija 20%. Konkrēti šajā ceturksnī aktīvi dzīvokļus pirka banku saistītās struktūras fondi (38.attēls). 38.attēls. Ceturksnī pārdoto dzīvokļu kopsummas struktūra 24
25 Ārvalstnieku interese par dažādiem Rīgas rajoniem ir dažāda. Vislielākā ārvalstnieku interese ir par Rīgas rajonu klusais centrs jeb 008 zona (VZD dalījums). Protams, ka relatīvi liels darījumu skaits ir arī Vecrīgā (001 zona), Bastejkalns, Opera, Raiņa bulvāris (002 zona) (39.attēls). 39.attēls. Ārvalstu pircēju pieprasītākie rajoni Rīgā 2011.gadā Ārvalstnieku pirktie dzīvokļi ir arī lielākos mikrorajonos, taču tas sastāda mazāku procentu no kopējā darījumu skaita attiecīgā mikrorajonā. Relatīvi ārvalstnieku ietekme ir lielāka centrā, taču šajā segmentā pieaug arī Latvijas rezidentu pirkto dzīvokļu skaits gadā vidēji Latvijas rezidenti pircēji klusā centra dzīvokļu segmentā sastādīja 42%. Tas liecina par to, ka arī Latvijas iedzīvotājiem pieaug rīcībā esošais ienākums, taču tas nepieaug vienmērīgi dažādās ienākumu grupās. Straujāk tas aug augstāku ienākumu grupā (40.attēls). 40.attēls. Klusā centra (Rīga) pircēju struktūra 2011.gadā 25
2019 QA_Final LV
2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,
SīkākParex index - uzņēmēju aptaujas atskaite
PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA
SīkākNEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Lauku zemes tirgus Latvijā galvenās tendences VZD 2013/4
NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Lauku zemes tirgus Latvijā galvenās tendences VZD 213/4 2 Satura rādītājs 1. Problēmas aktualitāte... 3 2. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības Latvijā... 3 3.
SīkākPowerPoint Presentation
Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.
SīkākPar Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.
Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu
SīkākLatvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka
Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214
SīkākEuropean Commission
EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,
SīkākEurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs
EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākPowerPoint prezentācija
2015.gada valsts budžets Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Lembergs 1 Eiropas vietējo pašvaldību harta 1. Latvijas Republika Eiropas vietējo pašvaldību hartu ir ratificējusi 1996.gadā, (izņemot
SīkākRecent economic developments in Latvia
Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt
SīkākPowerPoint Presentation
MĀJOKĻU P Ā R S K A TS 2019.gada 1. pusgads 2 Dzirdot frāzi «izaugsme palēnināsies», visi pievērš uzmanību otrajam vārdam un sāk satraukties, lai gan daudz nozīmīgāks ir vārds «izaugsme». Nav pamata celt
SīkākMKN grozījumi
Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas
SīkākLatvijas lielako pilsetu tirdzniecibas platibu parskats pusgads
Pēc mazumtirdzniecības apjomu straujā krituma iepriekšējos gados šogad nozarē iezīmējušās nedaudz pozitīvākas tendences. Par stabilu mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu runāt vēl pāragri, tomēr tirgotāju
SīkākAktīvu pozīciju dinamika* (milj. EUR) R bankas 0 Finanšu un kapitāla tirgus komisija Pārskats par finanšu un kapit
Aktīvu pozīciju dinamika* (milj. EUR) 9 7 5 6 4 5 3 1 5 R bankas Finanšu un kapitāla tirgus komisija Pārskats par finanšu un kapitāla tirgu 214. gada pirmais ceturksnis 4 35 3 25 2 15 1 5 NR bankas BANKU
SīkākLatvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas
LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi
SīkākMicrosoft PowerPoint - Rauhvargers_Stocktaking_RP_2009.ppt [Compatibility Mode]
6th Bologna Ministerial Conference Leuven and Louvain-la-Neuve, 28-29 April 2009 Boloņas procesa analītiskais ziņojums (Stocktaking Report) Secinājumi un rekomendācijas Prof. Andrejs Rauhvargers, starptautiskās
SīkākEIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/ (2018. gada 24. aprīlis), - ar ko groza Pamatnostādni ECB/ 2013/ 23 par vald
15.6.2018. L 153/161 PAMATNOSTĀDNES EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/861 (2018. gada 24. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/23 par valdības finanšu statistiku (ECB/2018/13) EIROPAS
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no
Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākAS "Meridian Trade Bank" publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās gada 30. septembrī Bilances pārskats gada 30.septembrī (
AS "Meridian Trade Bank" publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās 215. gada 3. septembrī Bilances pārskats Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām Prasības uz pieprasījumu
SīkākSlide 1
nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011 nvestīciju jēdziens nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā
Sīkāk17. OLIMPIĀDE EKONOMIKĀ 2. posms gada 3. Februāris Skola: Vārds, uzvārds: Tests (22 punkti) Apvelc pareizo atbildi! Katram jautājumam drīkst apv
17. OLIMPIĀDE EKONOMIKĀ 2. posms 2016. gada 3. Februāris Skola: Vārds, uzvārds: Tests (22 punkti) Apvelc pareizo atbildi! Katram jautājumam drīkst apvilkt tikai vienu atbildi! Par katru pareizu atbildi
SīkākBook 1
1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM
SīkākVPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K
VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz 216. gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU INDEKSS... 1 VEIKTO PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU
SīkākPowerPoint Presentation
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos otrās kārtas otrā apakškārta 2011.gada maijs Nodarbinātības valsts aģentūras
Sīkākfinansu parskats 3 men 2010_lv
AS DITTON PIEVADĶĒŽU RŪPNĪCA NEREVIDĒTS UN NEKONSOLIDĒTS FINANŠU PĀRSKATS PAR 2010.GADA 3 MĒNEŠIEM (01.01.2010. 31.03.2010.) Sastādīts saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un AS NASDAQ
SīkākTirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 DNB Konservativais ieguldijumu plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.
Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15. janvārim Ieguldījumu
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 14.2.2017. COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI)
SīkākLatvijas ekonomika Mēneša apskats, Swedbank Ekonomisko pētījumu daļa Lija Strašuna Nr gada 27. februāris Produktīvas investīcijas ilgtspējīga
Lija Strašuna Nr. 1 12. gada 27. februāris Produktīvas investīcijas ilgtspējīgas izaugsmes atslēga Investīcijas ir virzījušas ekonomikas izaugsmi kopš 11.gada. Tomēr pēc spēcīgā uzrāviena 12.gada sākumā
SīkākV.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa
Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis , f
LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis 63428744, fakss 63428633, reģ. Nr. 90009569239 Dokumenta datums
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n
Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākОбъект страхования:
PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PĀRSKATA PERIODS 01.01.2014-31.03.2014 AAS BALTIKUMS VALDES UN PADOMES SASTĀVS UZ 2014. GADA 31. MARTU PADOMES SASTĀVS: Padomes priekšsēdētājs: Padomes loceklis, Padomes priekšsēdētāja
SīkākAPSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma
APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes 209. gada 5. maija sēdē, protokols Nr. 6 (209) Sadales sistēmas neikdienas apjoma prognozēšanas modelis Rīgā 5.05.209 8/6 Sadales sistēmas apjoma prognozēšanas
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no
Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākSIA (VAS)
SIA LDZ infrastruktūra neauditēts saīsinātais Finanšu pārskats par 2016.gada 6 mēnešu darbības rezultātiem izskatīts SIA LDZ infrastruktūra 2016.gada 21.jūlija Valdes sēdē, protokols Nr. INF-1.2./28 Informācija
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob
21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada
SīkākLatvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze
Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums
SīkākОбъект страхования:
PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PĀRSKATA PERIODS 01.01.2014-31.12.2014 AAS BALTIKUMS VALDES UN PADOMES SASTĀVS UZ 2014. GADA 31. DECEMBRI PADOMES SASTĀVS: Padomes priekšsēdētājs: Padomes loceklis, Padomes
SīkākFinancial statements
Starpperioda pārskats par sešu mēnešu periodu līdz 2019. gada 30. jūnijam Īsumā par Koncernu Galvenie finanšu rādītāji Citadele turpināja attīstīt digitālos pakalpojumus klientiem Baltijā, veicot uzlabojumus
SīkākFSP 2011-cits.indd
ISSN 1691 1199 FINANŠU STABILITĀTES PĀRSKATS 2011 SAĪSINĀJUMI AS akciju sabiedrība ASV Amerikas Savienotās Valstis BBUK Bāzeles banku uzraudzības komiteja CRD IV kapitāla pietiekamības direktīva IV CSP
SīkākMAKROEKONOMISKO NORIŠU PĀRSKATS gada jūnijs
MAKROEKONOMISKO NORIŠU PĀRSKATS 2019 JŪNIJS DECEMBER ISSN 1691 5933, Nr. 29 Latvijas Banka, 2019 Pārpublicējot obligāta avota norāde. Latvijas Banka K. Valdemāra iela 2A, Rīga, LV-1050 Tālrunis: 67022300
SīkākLTFJA KKS “Jūrnieku forums” 2010.g. finanšu parskats
Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības JŪRNIEKU FORUMS 2010.gada finanšu pārskats Saturs Vadības ziņojums... 3 Informācija par krājaizdevu sabiedrību...
SīkākBild 1
Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas
SīkākMicrosoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc
1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju
SīkākLetonie_etude_fin_lv
PETIJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCIALO SITUACIJU BALTIJAS VALSTIS: LATVIJA pētījums Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Pētījums par ekonomisko un sociālo situāciju Baltijas valstīs LATVIJA Kopsavilkums
SīkākBiznesa plāna novērtējums
[uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.2.2013 COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu
SīkākMicrosoft Word - FP IF CBL Eastern European Bond Fund EUR 2015_pusgada.doc
IEGULDĪJUMU FONDS CBL Eastern European Fixed Income Funds (iepriekš Citadele Eastern European Fixed Income Funds ) Apakšfonds CBL Eastern European Bond Fund EUR (iepriekš Citadele Eastern European Bond
SīkākĒku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO va
Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO valdes loceklis Tālr.: 67027427 Fakss: 29371545 E-pasts:
SīkākECB speciālistu gada marta makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai
ECB speciālistu 2016. gada marta makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai 1 1. Euro zonas perspektīva: pārskats un galvenās iezīmes Gaidāms, ka tautsaimniecības atveseļošanās euro zonā turpināsies,
SīkākEiropas Savienības C 271 Oficiālais Vēstnesis 62. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi gada 13. augusts Saturs I Rezolū
Eiropas Savienības C 271 Oficiālais Vēstnesis 62. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi 2019. gada 13. augusts Saturs I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi IETEIKUMI Eiropas Sistēmisko
SīkākMicrosoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats
Neauditētais saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2018.gada 1.janvāri 30.septembri (pārskatā iekļauti operatīvie dati) SATURS Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par valdes
SīkākAS DITTON PIEVADĶĒŽU RŪPNĪCA NEREVIDĒTS UN NEKONSOLIDĒTS FINANŠU PĀRSKATS PAR 2009.GADA 3 MĒNEŠIEM ( ) Sastādīts saskaņā ar Latv
AS DITTON PIEVADĶĒŽU RŪPNĪCA NEREVIDĒTS UN NEKONSOLIDĒTS FINANŠU PĀRSKATS PAR 2009.GADA 3 MĒNEŠIEM (01.01.2009. 31.03.2009.) Sastādīts saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu prasībām, Starptautiskajiem Grāmatvedības
SīkākABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200
Stāvoklis uz 30.09.2018. AKTĪVI Finanšu ieguldījumi 0100 7 306 504 7 956 619 Debitoru parādi 0200 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 0300 Pārējie aktīvi 0400 KOPĀ AKTĪVI (0100+0200+0300+0400)
SīkākTirgus dalībnieka nosaukums: IPAS "DnB NORD Fondi" Kods: 241 Aktivais ieguldijumu plans DnB NORD 3 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 1
Tirgus dalībnieka nosaukums: IPAS "DnB NORD Fondi" Kods: 241 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai
SīkākTirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 DNB Sabalansetais ieguldijumu plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.0
Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai līdz 15. aprīlim,
SīkākTirgus dalībnieka nosaukums: IPAS "DnB NORD Fondi" Kods: 241 Sabalansetais ieguldijumu plans DnB NORD 2 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisi
Tirgus dalībnieka nosaukums: IPAS "DnB NORD Fondi" Kods: 241 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai
SīkākTirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārval
Tirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumu" 1. Pielikums
SīkākVaks2016.cdr
Finanšu stabilitāte tāds finanšu sistēmas (finanšu starpnieki, tirgi un tirgus infrastruk tūras) stāvoklis, kādā tā spēj izturēt šokus, neradot nozīmīgus finanšu starpniecības un kopējo finanšu pakalpojumu
Sīkāk2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2
2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 28) Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma
SīkākVFP_1295 Ieguld portfelis ( , 3)
Tirgus dalībnieka nosaukums: Swedbank Pārvaldes Sabiedrība AS Kods: 116 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 3 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākAAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa
SīkākIevads Vispārējie ekonomiskie rādītāji 3.lpp 4.lpp Saturs Dzīvokļu tirdzniecība Dzīvokļu tirdzniecība Atšķirības starp rajoniem Mazstāvu koka apbūve D
Ievads Vispārējie ekonomiskie rādītāji 3.lpp 4.lpp Saturs Dzīvokļu tirdzniecība Dzīvokļu tirdzniecība Atšķirības starp rajoniem Mazstāvu koka apbūve Dzīvokļi Rīgas centrā Jaunās dzīvojamās ēkas Dzīvokļu
Sīkākbanku gada pārskats
Saīsinātie starpperioda koncerna konsolidētie un bankas atsevišķie finanšu pārskati par sešu mēnešu periodu, kas noslēdzās 2011. gada 30. jūnijā SATURS Lapa Vadības ziņojums 3 Padomes un valdes sastāvs
SīkākPowerPoint Presentation
Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam 2017.gada 10. jūlijs Kādēļ vajadzīga nodokļu reforma? NAP 2020: vidējā ikgadējā IKP izaugsme vismaz 5% apjomā Latvijā 2015. gadā Džini koeficients bija
SīkākMēneša bilances pārskats VSPARK MFI nosaukums atlikumi. gada (stāvoklis dienas beigās) (pārskata mēneša pēdējais datums) Jāiesniedz Latvijas
Mēneša bilances pārskats VSPARK 27002001 MFI nosaukums atlikumi. gada (stāvoklis dienas beigās) (pārskata mēneša pēdējais datums) Jāiesniedz Latvijas Bankai Adrese Aktīvi (10 lapu) (veselos latos) Pozīcijas
SīkākTirgus dalībnieka nosaukums: NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem Nr. 125
Tirgus dalībnieka nosaukums: NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15.
SīkākMicrosoft Word - Gada_parskats_PF_2018_sais
AS PIRMAIS SLĒGTAIS PENSIJU FONDS 2018. GADA PĀRSKATS (SAĪSINĀTS) ZIŅOJUMS PAR PENSIJU PLĀNU DARBĪBAS VEIDS Akciju sabiedrība Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds (turpmāk Pensiju Fonds) ir viens no sešiem privātajiem
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, SWD(2019) 1013 final KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS gada ziņojums par Latviju Pavaddokuments dokumentam
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.2.2019. SWD(2019) 1013 final KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS 2019. gada ziņojums par Latviju Pavaddokuments dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI,
SīkākPaskaidrojuma raksts par Alojas novada domes gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets iz
Paskaidrojuma raksts par Alojas novada domes 2016. gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets izstrādāts, ievērojot likumus Par pašvaldību budžetiem,
SīkākMicrosoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc
Teritorijas izmantošana un apbūves noteikumi 1 Teritorijas izmantošana (zonējums), apbūves noteikumi Ķīpsalas teritorijas izmantošanas (zonējuma) pamatā likti iepriekš minētie nozīmīgie faktori, lai veicinātu
SīkākESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,
SīkākABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200
Stāvoklis uz 31.03.2019. AKTĪVI Finanšu ieguldījumi 0100 7 492 217 8 144 604 Debitoru parādi 0200 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 0300 Pārējie aktīvi 0400 KOPĀ AKTĪVI (0100+0200+0300+0400)
SīkākABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200
Stāvoklis uz 30.06.2019. AKTĪVI Finanšu ieguldījumi 0100 7 492 217 8 486 410 Debitoru parādi 0200 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 0300 Pārējie aktīvi 0400 KOPĀ AKTĪVI (0100+0200+0300+0400)
SīkākVAS Latvijas autoceļu uzturētājs Neauditēts starpperioda saīsinātais finanšu pārskats
Neauditēts saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats 2016. gada 1. janvāris 30.septembris (pārskatā iekļauti operatīvie dati) Saturs VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU... 3 VADĪBAS ZIŅOJUMS... 4 PAZIŅOJUMS
SīkākAS LPB Bank Reģ. Nr. LV SWIFT: LAPBLV2X Brīvības 54, Rīga, LV-1011 Tālr Vispārēja informācija Info
AS LPB Bank Reģ. Nr. LV5010189561 SWIFT: LAPBLV2X Brīvības 54, Rīga, LV1011 Tālr. +71 6 777 2 999 info@lpb.lv www.lpb.lv Vispārēja informācija Informācijas atklāšana par AS LPB Bank darbību 2018.gadā Akciju
SīkākTemplate
ES VALSTU MĀJOKĻU POLITIKA Aino Salmiņš, LPS padomnieks Mājokļu politika Mājokļu politikas instrumenti Dzīvojamo māju būvniecība Dzīvojamo māju uzturēšana Sociālo dzīvojamo māju nodrošināšana Dzīvojamo
SīkākRIGENSIS BANK PUBLISKAIS PĀRSKATS(NEAUDITĒTS)
RIGENSIS BANKA AS PUBLISKAIS PĀRSKATS PAR 2015.GADA 6 MĒNEŠIEM (NEAUDITĒTS) Apstiprināts Rigensis Bank AS Valdes 2015.gada 06.augusta sēdē, Protokols Nr. 03/40 Saturs 1. INFORMĀCIJA PAR BANKU UN BANKAS
Sīkāk2013_6M_LV
Nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 6 mēnešu periodu, kas beidzas 213. gada 3. jūnijā 213. gada 3. augusts Atruna Šo prezentāciju un visus materiālus, kas izplatīti vai
SīkākFinanšu darbības pārskats par gada II ceturksni Konsolidētais bilances pārskats par 2015.gada II ceturksni EUR 000 Pozīcijas nosaukums Pārskata
Konsolidētais bilances pārskats EUR 000 Pārskata periodā Pārskata periodā 30.06.2015 30.06.2015 31.12.2014 31.12.2014 Grupa Banka Grupa Banka Nerevidēts Nerevidēts Revidēts Revidēts Kase un prasības uz
SīkākInformacijas atklasanas atskaite_ LV
Informācija par AS Meridian Trade Bank darbībai 2014.gadā piemītošajiem riskiem, risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politikām, kā arī par pašu kapitāla prasībām un iekšējā kapitāla pietiekamību. Informācija
SīkākPaskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo
Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas kalpo kā instruments pašvaldības
SīkākIEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija
D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas
SīkākKoksnes izmantošana būvniecībā – iespējas un perspektīva
Mežs - Latvijas ekonomikas stūrakmens Kristaps Ceplis biedrības «Zaļās mājas» valdes loceklis Kur slēpjas Latvijas iespēja? «The wealth embodied in natural resources makes up a significant proportion of
SīkākPowerPoint Presentation
Konsolidētie 216. gada nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati 28.2.217 / RĪGA Atruna Šo prezentāciju un visus materiālus, kas izplatīti vai darīti pieejami saistībā ar to (turpmāk kopā saukti - prezentācija),
SīkākPeriods: Luminor Progresīvais ieguldījumu plāns Ieguldījumu plāna aktīvu un saistību pārskats NETO AKTĪVI ( ) AKTĪVI (01
Periods: 01.04.2018-30.06.2018 Luminor Progresīvais ieguldījumu plāns aktīvu un saistību pārskats NETO AKTĪVI (0500-1500) AKTĪVI (0100+0200+0300+0400) SAISTĪBAS (1000+1200+1300+1400) Finanšu ieguldījumi
SīkākIzskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s
Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada deviņiem mēnešiem
SīkākMicrosoft Word - Parsk 2012.g. 3 men.doc
AKCIJU SABIEDRĪBA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA reģ. Nr. 40003042006 Ganību dambis 31, Rīga, LV-1005 FINANŠU PĀRSKATS PAR 2012. GADA 3 MĒNEŠIEM ( NEAUDITĒTS ) SATURS Informācija par sabiedrību 3 Peļņas
SīkākPowerPoint Presentation
Koksnes biomasas produktu uzskaite: pieejamie dati Vides un enerģētikas statistikas daļa Anna Paturska 2016.gada 15.februāris Saturs Koksnes biomasa - CSP statistikas veidlapās - gada - reizi piecos gados
SīkākBaltic International Bank 1.ceturkšņa pārskats 2017
AS,,BALTIC INTERNATIONAL BANK PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PAR PERIODU, KAS NOSLĒDZĀS 2017. GADA 31. MARTĀ Saturs Bankas (Koncerna) vadības ziņojums... 3 Konsolidācijas grupas sastāvs... 4 Bankas akcionāri...
SīkākTirgus dalībnieka nosaukums: NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem Nr. 125
Tirgus dalībnieka nosaukums: NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai līdz
SīkākTirgus dalībnieka nosaukums: "Citadele Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 Citadele Universalais pensiju plans 1. piel
Tirgus dalībnieka nosaukums: "Citadele Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293
Sīkākbilance lv
AKCIJU SABIEDRĪBAS VEF ( Uzņēmuma vienotais reģistrācijas numurs 40003001328 ) FINANŠU PĀRSKATS 2017.gada 09 mēnešiem Sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. Nerevidēts Rīgā 2017
SīkākPrezentacja programu PowerPoint
Kā gudri pārdot internetā? Turība 29.09.2016 www.gemius.lv Kas ir Linda Egle BAT absolvente mag.soc.sc. Gemius Latvia, PR & Mārketings LASAP, biedre LRA, biedre Gemius Latvia, vadītāja LASAP, valdes locekle
SīkākCitadele Index Latvijas uzħēmēju aptaujas rezultāti gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs
Citadele Index Latvijas uzħēmēju aptaujas rezultāti 2014. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre
SīkākTirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 Parex Universalais pensiju plans 1. pielikums
Tirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 Ieguldījumu
SīkākPundurvalstis Ilmāra Meža stāsts Ilustrācijas no Google Images Pasaulē ir arī pavisam mazas valstiņas. Tās sauc par pundurvalstīm. Eiropā vien tādas i
Pundurvalstis Ilmāra Meža stāsts Ilustrācijas no Google Images Pasaulē ir arī pavisam mazas valstiņas. Tās sauc par pundurvalstīm. Eiropā vien tādas ir piecas Andora, Monako, Lihtenšteina, Sanmarīno un
Sīkāk