LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ

Transkripts

1 LATVENERGO KONSOLIDĒTIE UN AS "LATVENERGO" NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ

2 Latvenergo koncerns ir vērtīgākais enerģētikas uzņēmums un viens no lielākajiem energoapgādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā. Latvenergo darbojas visos enerģijas tirdzniecības segmentos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. SATURS Vadības ziņojums 3 Kopsavilkums 4 Īsi par Latvenergo koncernu 6 Latvenergo koncerna galvenie rādītāji 7 Darbības vides raksturojums 10 Finanšu rezultāti 20 AS "Latvenergo" galvenie rādītāji 21 Paziņojums par vadības atbildību 22 Formulas 23 Izmantotie saīsinājumi Nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati* 24 Peļņas vai zaudējumu aprēķins 24 Visaptverošo ienākumu pārskats 25 Pārskats par finanšu stāvokli 26 Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā 27 Pārskats par naudas plūsmām 28 Finanšu pārskatu pielikums FINANŠU KALENDĀRS Starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par gada 6 mēnešu periodu (nerevidēti) Starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par gada 9 mēnešu periodu (nerevidēti) KONTAKTI INVESTORIEM E-pasts: investor.relations@latvenergo.lv Mājaslapa: ATRUNA Finanšu pārskatā ir ietvertas arī nākotnes prognozes. Šādas prognozes ietver riskus, nenoteiktības un citus svarīgus faktorus, ko Latvenergo koncerns nekontrolē, un tādēļ faktiskie rezultāti nākotnē var atšķirties no rezultātiem, kādi izteikti vai netieši norādīti nākotnes prognozēs. Pārskats ir sagatavots latviešu un angļu valodā. Jebkādu pretrunu vai nesakritību gadījumā pārskata latviešu valodas versija ir noteicošā. * Finanšu pārskati ietver Latvenergo koncerna un AS "Latvenergo" finanšu informāciju un ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 2 no 44

3 Kopsavilkums Sausie laikapstākļi Eiropā, zemāks ūdens rezervuāru aizpildījums Skandināvijā, mazāka HES izstrāde, kā arī pieaugošās CO2 emisijas kvotu un energoresursu cenas būtiski ietekmēja elektroenerģijas cenu kāpumu reģionā Latvija 47,99 EUR/MWh +13 % Q1 2018: 42,38 Nord Pool sistēmas cena 46,83 EUR/MWh +21 % Q1 2018: 38,65 Finanšu rezultātus galvenokārt ietekmēja mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES milj. EUR 251,4 83,2 38, ,5 IEŅĒMUMI EBITDA PEĻŅA AKTĪVI Elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES samazinājusies par 40 %, ko ietekmēja mazāka ūdens pietece Daugavā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn 40 % Mazās ražotnes 20 % Latvenergo investīcijas sekmē kvalitatīvu un drošu energoapgādi klientiem 14 % Ražošana un tirdzniecība, pārējie HES 0,6 TWh 1,3 TWh 0,7 TWh TEC INVESTĪCIJAS 44,3 milj. EUR 86 % Tīklu aktīvi Latvenergo enerģētikas komersants, kas darbojas visos enerģijas tirdzniecības segmentos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Mazumtirdzniecības klientiem Baltijā pārdotas 1,8 TWh elektroenerģijas Elektroenerģijas klienti 900 dabasgāzes klienti gada 19. martā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's pārapstiprināja AS "Latvenergo" kredītreitingu Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes vērtējumu Baa2 MOODY'S LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 3 no 44

4 Īsi par Latvenergo koncernu Latvenergo koncerns ir viens no lielākajiem energoapgādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. Ražošanas un tirdzniecības segments Aptver elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecību Baltijas valstīs un elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanu Latvijā. Latvenergo koncerna struktūru veido komercsabiedrību kopums, kurā izšķirošā ietekme ir mātessabiedrībai AS "Latvenergo" un kurā ietilpst septiņas meitassabiedrības. Visas AS "Latvenergo" akcijas pieder valstij, un to turētāja ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Latvenergo koncerna darbība ir organizēta trīs darbības segmentos: ražošana un tirdzniecība, sadale un pārvades aktīvu noma. Dalījums veikts, pamatojoties uz koncerna iekšējo organizatorisko struktūru, kas veido pamatu darbības rezultātu regulārai uzraudzīšanai, pieņemot lēmumus par segmentam piešķirtajiem resursiem un novērtējot tā darbības sniegumu. No komerciālā viedokļa katru darbības segmentu vada atšķirīgi. Sadales segments Nodrošina elektroenerģijas sadales pakalpojumu Latvijā. AS "Sadales tīkls" ir valsts lielākais sadales sistēmas operators un aptver aptuveni 99 % Latvijas teritorijas. Sadales sistēmas pakalpojumu tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Pārvades aktīvu nomas segments Nodrošina pārvades sistēmas aktīvu 330 kv un 110 kv elektropārvades līniju, apakšstaciju un sadales punktu iznomāšanu pārvades sistēmas operatoram. Pārvades aktīvu nomas maksu aprēķina atbilstoši SPRK apstiprinātai metodikai. LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 4 no 44

5 Īsi par Latvenergo koncernu Latvenergo koncerna stratēģija Latvenergo koncerna stratēģija laika periodam no līdz gadam paredz: nostiprināt ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu tirgus pozīciju mājas tirgos (Baltijā), vienlaikus apsverot ģeogrāfisku un/ vai produktu/ pakalpojumu ekspansiju; attīstīt sinerģijai ar tirdzniecību adekvātu un koncerna vērtību palielinošu ģenerācijas portfeli; attīstīt klientu vajadzībām atbilstošu, funkcionālu, drošu un efektīvu tīklu. Līdz ar stratēģijas apstiprināšanu ir noteikti arī Latvenergo koncerna finanšu mērķi. Finanšu mērķi ir iedalīti trīs grupās rentabilitāte, kapitāla struktūra un dividenžu politika. Izvirzītie finanšu mērķi ir noteikti, lai nodrošinātu: ambiciozu, bet reizē sasniedzamu rentabilitāti, kas ir samērojama ar Eiropas enerģētikas nozares salīdzināmo uzņēmumu vidējiem rādītājiem un nodrošina biznesa riskam atbilstošu atdevi; optimālu, nozarei atbilstošu kapitāla struktūru, kas ierobežo iespējamos finanšu riskus; adekvātu dividenžu politiku, kas ir atbilstoša plānotajai investīciju politikai un izvirzītajam kapitāla struktūras mērķim. Mērķa grupa Rādītājs gads Rentabilitāte Pašu kapitāla atdeve (ROE) > 6 % Kapitāla struktūra Neto aizņēmumi pret pašu kapitālu < 50 % Neto aizņēmumi pret peļņu pirms nolietojuma < 3 Dividenžu politika Dividendēs izmaksājamā peļņas daļa > 80 % Ņemot vērā Latvenergo koncerna noteiktos attīstības virzienus, AS "Latvenergo" gadā ir apstiprinājusi Stratēģiskās attīstības un efektivitātes programmu. Stratēģiskās attīstības programma ir veidota, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi, iesaistoties jaunos attīstības virzienos. Savukārt efektivitātes sadaļa paredz koncerna procesu pārskatīšanu, centralizēšanu un digitalizāciju, lai ilgtermiņā uzturētu koncerna rentabilitāti, ņemot vērā sagaidāmo izmaksu kāpumu inflācijas ietekmē. Plānotās efektivitātes programmas ieguvums pārsniedz 30 miljonus EUR. Tas ir apjomīgākais koncerna optimizācijas plāns pēdējā desmitgadē, kura īstenošana ļaus ilgtermiņā palielināt koncerna vērtību un saglabāt konkurētspēju atvērtā tirgū un mainīgā enerģētikas nozarē. LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 5 no 44

6 Latvenergo koncerna galvenie rādītāji Latvenergo koncerna darbības rādītāji 3 mēn mēn mēn mēn mēn Pārdotā elektroenerģija GWh Mazumtirdzniecība 2) GWh Vairumtirdzniecība 3) GWh Elektroenerģijas izstrāde GWh Siltumenerģijas izstrāde GWh Darbinieku skaits Moody's kredītreitings Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Latvenergo koncerna finanšu rādītāji 3 mēn mēn mēn mēn mēn Ieņēmumi milj. EUR 251,4 259,7 265,8 263,5 259,5 EBITDA 1) milj. EUR 83,2 109,8 113,8 100,1 94,8 Peļņa milj. EUR 38,4 64,9 55,1 38,6 39,3 Aktīvi milj. EUR 3 825, , , , ,8 Pašu kapitāls milj. EUR 2 342, , , , ,4 Neto aizņēmumi 1) milj. EUR 627,1 515,0 530,6 657,7 688,6 Investīcijas milj. EUR 44,3 33,0 32,1 34,7 24,8 Latvenergo koncerna finanšu koeficienti 3 mēn mēn mēn mēn mēn Neto aizņēmumi / EBITDA 1) 1,9 1,0 1,5 2,2 2,7 EBITDA rentabilitāte 1) 34 % 58 % 44 % 33 % 26 % Pašu kapitāla atdeve (ROE) 1) 2,1 % 13,5 % 6,4 % 4,0 % 1,9 % Aktīvu atdeve (ROA) 1) 1,3 % 8,3 % 3,9 % 2,4 % 1,1 % Ieguldītā kapitāla atdeve (ROCE) 1) 2,2 % 7,2 % 5,8 % 3,6 % 2,1 % Neto aizņēmumi pret pašu kapitālu 1) 27 % 21 % 21 % 31 % 33 % 1) Formulu saraksts pieejams pārskata 22. lappusē 2) Iekļaujot saimniecisko patēriņu 3) Tai skaitā OI ietvaros iepirktās enerģijas pārdošana Nord Pool LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 6 no 44

7 Darbības vides raksturojums Latvenergo koncerna darbību un rezultātus ietekmē dažādi globāli un reģionāli darbības vides faktori, ieskaitot elektroenerģijas un dabasgāzes cenas gada 1. ceturksnī: Nord Pool sistēmas cena pieaugusi par 21 %, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Latvijā elektroenerģijas spot cena kāpusi par 13 %; dabasgāzes cena GASPOOL un TTF tirdzniecības zonās bija vidēji par 21 % augstāka nekā gadu iepriekš. Augstākas elektroenerģijas cenas gada pirmajā ceturksnī gan Ziemeļvalstīs, gan Baltijā vidējās elektroenerģijas cenas bija augstākas nekā gada pirmajā ceturksnī. Nord Pool sistēmas vidējā cena gada 1. ceturksnī bija 46,83 EUR/MWh, kas ir par 21 % augstāka nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt vidējā elektroenerģijas spot cena Latvijā bija par 13 % augstāka nekā attiecīgajā periodā pērn. Cenas starpība Latvijai ar Zviedriju (SE4) samazinājās par 60 % jeb 1,72 EUR/MWh un sasniedza 1,14 EUR/MWh. Cenas starpība Latvijai ar Igauniju sasniedza 0,28 EUR/MWh, bet ar Lietuvu 0,17 EUR/MWh EUR/MWh Nord Pool elektroenerģijas cena 20 Janv.2018 Marts.2018 Maijs.2018 Jūl.2018 Sept.2018 Nov.2018 Janv.2019 Marts.2019 Zviedrija (SE4) Somija Latvija Tāpat kā pagājušā gadā, arī gada 1. ceturksnī sausie laikapstākļi noteica zemāku ūdens rezervuāru piepildījumu Skandināvijā, radot HES izstrādes apjoma samazinājumu un fosilo kurināmo staciju izstrādes apjoma pieaugumu. Pieaugošās emisijas kvotu un izejvielu cenas ietekmēja elektroenerģijas cenu kāpumu. Savukārt svārstīgā vēja staciju izstrāde radīja svārstīgu spot cenu dinamiku gada 1. ceturksnī par 3 % ir samazinājies kopējais Baltijas elektroenerģijas patēriņš, sasniedzot 7,6 TWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 2 %, Lietuvā par 1 %, bet Igaunijā par 5 %. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Baltijā gada 1. ceturksnī ir samazinājies par 19 % un sasniedza 5,0 TWh. Ņemot vērā elektroenerģijas izstrādes samazinājumu, elektroenerģijas imports no citiem Nord Pool reģioniem ir palielinājies par 69 % un sasniedza 2,5 TWh. LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 7 no 44

8 Darbības vides raksturojums Pieaug dabasgāzes cena AS "Latvenergo" TEC darbībā dabasgāze tiek izmantota kā pamata kurināmais gada 1. ceturksnī gan GASPOOL (Cal 20), gan TTF (Cal 20), tirdzniecības zonas vidējā dabasgāzes cena bija par 21 % augstāka nekā attiecīgajā periodā pērn un sasniedza 20,0 EUR/MWh. Sausie laikapstākļi noteica hidrobilances deficīta pieaugumu Skandināvijā, kas veicināja lielāku elektroenerģijas ražošanu gāzes stacijās. Peaugošais pieprasījums pēc dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes veicināja gāzes cenas kāpumu. Dabasgāzes cenu ietekmē arī citu izejvielu un CO2 kvotu cenas: Brent (Front Month) jēlnaftas vidējā cena gada 1. ceturksnī bija 63,8 USD/bbl, kas ir par 5 % zemāka nekā attiecīgajā periodā pērn. No gada OPEC un Krievijas naftas ieguve ir samazinājusies, lai stabilizētu naftas tirgus cenas. Augsts Amerikas Savienoto valstu (ASV) jēlnaftas ieguves apjoms un ASV sankcijas pret Irānu un Venecuēlu ietekmēja piedāvājumu tirgū Vidējā dabasgāzes cena Gaspool un TTF tirdzniecības zonās EUR/MWh janvāris februāris marts gada 1. ceturksnī ogļu cenas (API2 Cal 20) palielinājās par 3 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn un sasniedza 79,4 USD/t. Ogļu tirgus cenu svārstības ietekmēja augstais ogļu krājumu līmenis Eiropā, kā arī tas, ka Ķīnā novērots mainīgs ogļu pieprasījums. CO2 kvotu vidējā cena gada 1. ceturksnī sasniedza 22,7 EUR/t, kas ir vairāk nekā 2 reizes augstāka, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Cenas pieaugumu ietekmēja palielināta izstrāde fosilo kurināmo stacijās. Gada sākumā spēkā stājās Eiropas Savienības emisijas tirdzniecības sistēmas reforma, samazinot oglekļa emisijas kvotu izsoles apjomus tirgū. Galvenais CO2 kvotu cenu virzītājspēks pārskata periodā bija Lielbritānijas neizlēmība par Brexit. Augstākas CO2 kvotu cenas ietekmēja ražošanas izmaksu pieaugumu. LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 8 no 44

9 Darbības vides raksturojums Dividendes AS "Latvenergo" dividenžu izmaksu reglamentē Latvijas Republikas likums par valsts budžetu un likums Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., un gadam. Pēc pārskata perioda beigām gada 8. maijā AS "Latvenergo" akcionāru sapulcē tika apstiprināts Latvenergo konsolidētais un AS "Latvenergo" gada pārskats, kā arī nolemts valstij izmaksāt dividendēs 132,9 milj. EUR. Atbilstoši regulējumam AS "Latvenergo" maksājamo dividenžu paredzamais apjoms par valsts kapitāla izmantošanu gadā (par pārskata gadu) ir 127,1 miljons EUR (t.sk. uzņēmumu ienākuma nodoklis). Faktisko AS "Latvenergo" dividenžu apmēru nosaka AS "Latvenergo" akcionāru sapulce pēc auditētā gada pārskata apstiprināšanas, izvērtējot iepriekšējā gada pārskata rezultātus. Latvenergo koncerna kapitāla struktūras rādītāji ir pietiekami, lai veiktu dividenžu izmaksu. Koncerna aktīvi gada 31. martā pārsniedz 3,8 miljardus EUR, bet pašu kapitāls sasniedz gandrīz 2,4 miljardus EUR gada 19. martā Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's pārapstiprināja AS "Latvenergo" kredītreitingu Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes vērtējumu. Kredītreitings ir nemainīgs jau piekto gadu pēc kārtas. AS "Latvenergo" dividendes tiek izmantotas arī kā finansējuma avots valsts budžeta programmai "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts", tādējādi nodrošinot mazāku obligātā iepirkuma komponenti.. Pārvades aktīvu īpašumtiesību nodalīšana Saskaņā ar Direktīvu 2009/72/EK Eiropas Savienības dalībvalstīm ar gada 3. martu bija jāizvēlas un jāievieš vienu no direktīvā definētajiem trim pārvades aktīvu īpašumtiesību nodalīšanas modeļiem: 1) pilnīga īpašumtiesību nodalīšana; 2) neatkarīgs sistēmas operators vai 3) neatkarīgs pārvades operators. Visi šie modeļi gan no tiesiskā regulējuma, gan tirgus attīstības viedokļa tiek uzskatīti par vienlīdz efektīviem, jo tie atbilst Direktīvā 2009/72/EK iekļautajam regulējuma pamatmērķim - novērst jebkādus interešu konfliktus starp pārvades operatoru un ražotājiem un tirgotājiem. Latvijā ir ieviests neatkarīga sistēmas operatora modelis, kas, izvērtējot ietekmi uz valsts budžetu, tirgus attīstību, gala patērētājiem un citām iesaistītajām pusēm, kā optimālākais valdībā tika izvēlēts gadā. Esošo pārvades operatora nodalīšanas modeli ir sertificējusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Modeļa izvēles rezultātā pārvades aktīvi ir ieguldīti AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET), savukārt LET iznomā aktīvus pārvades sistēmas operatoram (AS "Augstsprieguma tīkls"). Nomas maksa ir aprēķināta atbilstoši SPRK noteiktai metodikai un pārvades aktīvu piederība jeb realizētais aktīvu nodalīšanas modelis neietekmē pārvades tarifu apmēru, kuru maksā elektroenerģijas gala lietotājs. AS "Latvijas elektriskie tīkli" ir AS "Latvenergo" meitassabiedrība, kas nodrošina Latvijas pārvades tīklu aktīvu uzraudzību un pārvaldību, kā arī finansējuma piesaisti esošo tīklu uzturēšanai un jaunu izbūvei. AS "Latvijas elektriskie tīkli" ieņēmumi 2018 gadā bija 43,3 milj. EUR, peļņa - 13,4 milj. EUR, aktīvi gada beigās milj. EUR. Optimālākā pārvades aktīvu nodalīšanas modeļa izvēle ir Ekonomikas ministrijas un Ministru kabineta kompetencē. Ekonomikas ministrija ir paudusi viedokli, ka ir nepieciešams virzīties uz pilnīga īpašumtiesību nodalīšanas modeļa ieviešanu un apsvērt atbilstošāko nodalīšanas veidu. AS "Latvenergo" iespējami efektīvākā veidā īstenos nepieciešamās darbības saistībā ar izmaiņām nodalīšana modelī, ja tādu atbilstošās institūcijas pieņems. LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 9 no 44

10 Finanšu rezultāti Latvenergo koncerna ieņēmumi gada 1. ceturksnī ir samazinājušies par 3 % un sasniedz 251,4 miljonus EUR. Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 24 % un sasniedz 83,2 miljonus EUR. Rezultātus galvenokārt ietekmēja par 40 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES. Latvenergo koncerna finanšu rādītāji 3 mēn mēn Ieņēmumi milj. EUR 251,4 259,7 8,3 3 % EBITDA milj. EUR 83,2 109,8 26,6 24 % Peļņa milj. EUR 38,4 64,9 26,5 41 % Aktīvi milj. EUR 3 825, ,2 175,7 4 % Uz pārskata perioda beigām neto aizņēmumi pret pašu kapitālu ir 27 % (2018. gada 31. martā 21 %), bet neto aizņēmumi pret EBITDA 1,9 (2018. gada 31. martā 1,0). Latvenergo koncerna kapitāla struktūras rādītāji ir labāki nekā lielai daļai nozares uzņēmumu. 280 MEUR Ieņēmumi un EBITDA Aktīvi, 3 mēn ,7 251,4 109,8 83,2 16 % 7 % milj. EUR 34 % Ražošana un tirdzniecība Sadale Pārvades aktīvu noma 0 3 mēn mēn % Pārējie Ieņēmumi EBITDA LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 10 no 44

11 Segmenta % īpatsvars Latvenergo koncernā Ražošana un tirdzniecība 45 % EBITDA Ieņēmumi 59 % EBITDA 45 % Aktīvi 34 % Darbinieki 25 % Ražošanas un tirdzniecības segments pēc ieņēmumiem un EBITDA vērtības ir lielākais Latvenergo koncerna darbības segments gada pirmajā ceturksnī lielāko daļu jeb 77 % no ražošanas un tirdzniecības segmenta ieņēmumiem veidoja elektroenerģijas pakalpojumu un dabasgāzes tirdzniecības ieņēmumi, bet 23 % siltumenerģijas ieņēmumi. Segmenta rezultātus galvenokārt ietekmēja mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES. Pārskata periodā saražotais elektroenerģijas apjoms ir GWh, kas atbilst 75 % no mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas (2018. gada attiecīgajā periodā 109 %). Darbības rādītāji 3 mēn mēn Pārdotā elektroenerģija GWh % Mazumtirdzniecība * GWh % Vairumtirdzniecība ** GWh % Pārdotā dabasgāze GWh % Elektroenerģijas izstrāde GWh % Daugavas HES GWh % TEC GWh % Liepājas ražotnes un mazās stacijas GWh ,3 2 % Siltumenerģijas izstrāde GWh % TEC GWh % Liepājas ražotnes GWh % Finanšu rādītāji 3 mēn mēn Ieņēmumi milj. EUR 156,5 162,7 6,2 4 % EBITDA milj. EUR 37,3 64,5 27,2 42 % Aktīvi milj. EUR 1 284, ,7 161,7 11 % Investīcijas milj. EUR 4,6 1,5 3,1 209 % EBITDA rentabilitāte 23,6 % 67,5 % 43,9 pp. 65 % * iekļaujot saimniecisko patēriņu ** tai skaitā OI ietvaros iepirktās enerģijas pārdošana Nord Pool Latvenergo koncerna elektroenerģijas iegādes process ir vērsts uz izmaksu optimizēšanu un nodrošina ekonomisku ieguvumu gan Latvenergo koncernam, gan tā klientiem. AS "Latvenergo" TEC un Daugavas HES ražošanas apjomi ir sasaistīti ar ekonomiski ekvivalenta klientu portfeļa apjomiem, tādējādi sasniedzot izmaksu efektivitāti, vienlaikus izslēdzot iekšējo cenu risku starp pārdošanas un iegādes darījumiem. Latvenergo koncerna klientu portfeli iespējams veidot lielāku nekā koncerna ražošanas apjomu. Tas ir iespējams, cenu risku vadībā papildus piesaistot elektroenerģijas finanšu instrumentus un izmantojot koncerna ražošanas aktīvu elastību, operatīvi mainot elektroenerģijas piegādes avotu starp biržu un izstrādi savās elektrostacijās. Tādējādi tiek īstenots gan saražotās elektroenerģijas pārdošanas peļņas potenciāls, gan klientiem nepieciešamās elektroenerģijas iepirkuma izmaksu samazināšanas iespējas un mazināta Latvenergo koncerna pakļautība tirgus cenu svārstību riskam. LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 11 no 44

12 Ražošana un tirdzniecība Ražošana Pārskata periodā Latvenergo koncerns savās ražotnēs ir saražojis GWh elektroenerģijas un 939 GWh siltumenerģijas. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies par 40 % un ir 605 GWh. Daugavas HES izstrādi ietekmēja mazāka ūdens pietece Daugavā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušā gadā. Kā liecina LVĢMC dati, vidējā ūdens pietece Daugavā šī gada 1. ceturksnī bija tikai 467 m3/s, bet attiecīgajā periodā pērn tā bija 832 m3/s. No atjaunīgiem energoresursiem izstrādātā elektroenerģija koncernā gada 1. ceturksnī sastāda 45 % (2018. gada attiecīgajā periodā 53 %). 45 % EBITDA Elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES un AS "Latvenergo" TEC 700 GWh 1,9 TWh 1,3 TWh Daugavas HES TEC AS "Latvenergo" TEC strādā tirgus konjunktūrā, efektīvi plānojot darba režīmus un kurināmā izmantošanu. TEC elektroenerģijas izstrāde gada 1. ceturksnī ir 727 GWh, kas ir par 20 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Optimāli kombinējot AS "Latvenergo" TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgum, kas vēsturiski ir Eiropas zemāko cenu reģions. Saražotās siltumenerģijas apjoms gada pirmajos trīs mēnešos ir samazinājies par 22 %, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušā gadā, ko ietekmēja siltāki laikapstākļi apkures sezonā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vidējā gaisa temperatūra Rīgā gada 1. ceturksnī bija +0,5 grādi pēc Celsija, bet attiecīgajā periodā pērn tā bija -2,4. LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 12 no 44

13 Ražošana un tirdzniecība Tirdzniecība gada 1. ceturksnī Latvenergo koncerns ir viens no vadošajiem enerģijas tirgotājiem Baltijas valstīs. Latvenergo enerģētikas komersants, kas darbojas visos enerģijas tirdzniecības segmentos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Pārskata periodā kopumā mazumtirdzniecības klientiem Baltijā esam pārdevuši GWh elektroenerģijas. Neskatoties uz to, ka gada 1. ceturksnī elektroenerģijas patēriņš Baltijā ir samazinājies par 2,5 %, Latvenergo koncerna mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoms ir pieaudzis par 1,7 %. Ārpus Latvijas pārdotās elektroenerģijas apjoms veido 1/3 no kopējā mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģijas apjoma un pārskata periodā tas sasniedz 656 GWh. Latvenergo koncerna pārdotās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir GWh, Lietuvā 387 GWh un Igaunijā 269 GWh. Latvenergo koncerna kopējo elektroenerģijas klientu portfeli veido aptuveni 800 tūkstoši klientu, t. sk. ārpus Latvijas vairāk nekā 35 tūkstoši klientu gada februārī Latvijā uzsākām dabasgāzes mazumtirdzniecību mājsaimniecību klientu segmentā, kas kopējo dabasgāzes klientu portfeli uz pirmā ceturkšņa beigām palielināja par vairāk nekā 400 klientiem. Latvenergo koncerna dabasgāzes klientu portfeli šobrīd veido aptuveni 900 klientu, un tiem pārdotās dabasgāzes apjoms sasniedz 104 GWh. Kopējais koncerna patērētais un klientiem pārdotais dabasgāzes apjoms pārskata periodā sasniedz GWh (2018. gada attiecīgajā periodā GWh). Izmaiņas ietekmēja mazāka AS "Latvenergo" TEC izstrāde. Šobrīd Latvenergo koncerns ir otrais lielākais dabasgāzes patērētājs Baltijas valstīs. Pārskata periodā turpinājās arī citu pakalpojumu mazumtirdzniecības aktivitātes Baltijas valstīs. Saules paneļu noslēgto līgumu skaits šī gada pirmajā ceturksnī ir būtiski lielāks nekā gadu atpakaļ, ko veicināja veiksmīgie saules paneļu pārdošanas rezultāti Lietuvā un Igaunijā gada pirmajos 3 mēnešos solārie paneļi uzstādīti 26 klientiem. Elektrum Apdrošināts klientu portfelis turpinājis stabilu pieaugumu, uz pārskata perioda beigām sasniedzot vairāk nekā 47 tūkstošus klientu. No gada maija papildus Elektrum Solārais un Viedā māja produktiem Elektrum e-veikalā tiek piedāvātas arī LED spuldzes un elektriskie skrejriteņi. 45 % EBITDA LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 13 no 44

14 Ražošana un tirdzniecība Obligātais iepirkums Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam publiskā tirgotāja funkcijas Latvijā veic AS "Enerģijas publiskais tirgotājs". OI izdevumi* publiskajam tirgotājam tiek kompensēti, Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem maksājot OI komponenti (turpmāk tekstā OIK), kuras apmēru, pamatojoties uz OI izmaksām, apstiprina SPRK. 45 % EBITDA Finanšu rādītāji 3 mēn mēn OI komponentes ieņēmumi milj. EUR 39,7 44,4 4,7 10,5 % OI izdevumi* milj. EUR 45,4 44,6 0,8 1,9 % t. sk. koģenerācija milj. EUR 17,4 15,2 2,2 14,6 % t. sk. atjaunīgie energoresursi milj. EUR 28,0 29,3 1,3 4,5 % * OI izdevumi obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas izmaksas un garantētās jaudas maksājumi par elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, no kuriem ir atskaitīti ieņēmumi no iepirktās elektroenerģijas pārdošanas Nord Pool biržā un pieskaitītas obligātā iepirkuma balansēšanas izmaksas. Vidējā OIK no gada 1. janvāra saglabājas nemainīga gada 28. novembrī SPRK padome apstiprināja obligātā iepirkuma un jaudas komponentes. Vidējā OIK no gada 1. janvāra saglabājas nemainīga 2,268 EUR centi/kwh. Vidējā OIK šādā līmenī ir kopš gada 1. jūlija, kad tā tika samazināta vidēji par 12 %, savukārt kopš gada vidējā OIK likme ir samazināta par 15 %. Turpmākajos gados atbilstoši likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., un gadam" noteiktajam kā galvenais finansējuma avots mazākam OIK ir paredzētas AS "Latvenergo" dividendes gada pirmajos 3 mēnešos AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" veica valsts budžeta līdzekļu maksājumus energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem 0,5 miljonu EUR apmērā, tādējādi samazinot tiem maksājamo OI komponenti. Lēmumu par OI komponentes maksājumu samazinājumu energoietilpīgiem uzņēmumiem pieņem Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. OI izdevumi gada 1. ceturksnī ir palikuši pagājušā gada līmenī un sasniedz 45,4 miljonus EUR. LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 14 no 44

15 Segmenta % īpatsvars Latvenergo koncernā ; Sadale 40 % EBITDA Ieņēmumi 32 % EBITDA 40 % Aktīvi 44 % Darbinieki 58 % Sadales segments pēc aktīviem ir lielākais, bet pēc ieņēmumiem otrs lielākais Latvenergo koncerna darbības segments. Segmenta ieņēmumi gada 1. ceturksnī ir samazinājušies par 2 %, un tie ir 84,5 miljoni EUR, savukārt EBITDA ir pieaugusi par 4 % un sasniedz 33,6 miljonus EUR. Sadales aktīvu vērtība pārsniedz 1,6 miljardus EUR Segmenta rezultātus gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušo gadu, pozitīvi galvenokārt ietekmēja personāla izmaksu samazinājums par 2,4 miljoniem EUR saistībā ar darbības efektivitātes paaugstināšanas projektu, kas tika uzsākts gadā. Šobrīd AS "Sadales tīkls" noris virkne efektivizācijas pasākumu, tai skaitā procesu pārskatīšana un digitalizācija, viedo skaitītāju uzstādīšana, turpinās izmaiņas klientu attiecību vadības procesos, kā arī tiek samazināts transportlīdzekļu un bāzu skaits. Efektivitātes programmas ietvaros ir plānots samazināt AS "Sadales tīkls" strādājošo skaitu par aptuveni 800. Līdz gada 31. martam programmas ietvaros AS "Sadales tīkls" darbinieku skaits ir samazināts par aptuveni 500 darbiniekiem jeb 20 % no kopējā darbinieku skaita. Līdz gada 31. martam uzņēmumā uzstādīto viedo elektroenerģijas skaitītāju apjoms sasniedz jau 584,1 tūkstošus jeb aptuveni 1/2 no kopējā AS "Sadales tīkls" klientu elektroenerģijas skaitītāju skaita. Ņemot vērā efektivitātes programmā paredzēto izmaksu samazinājumu, tiek analizētas iespējamās sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas. Darbības rādītāji 3 mēn mēn. 2018, % Sadalītā elektroenerģija GWh % Sadales zudumi GWh % Finanšu rādītāji 3 mēn mēn. 2018, % Ieņēmumi milj. EUR 84,5 86,3 1,8 2 % EBITDA milj. EUR 33,6 32,3 1,3 4 % Aktīvi milj. EUR 1 666, ,8 29,2 2 % Investīcijas milj. EUR 18,9 16,8 2,1 12 % EBITDA rentabilitāte 37,7 % 34,2 % 3,5 pp. 10 % Savukārt segmenta rezultātus negatīvi ietekmēja sadalītās elektroenerģijas samazinājums par 1,3 %, ko pamatā noteica laika apstākļi un augstāka vidējā gaisa temperatūra gada 1. ceturksnī investīcijas sadales sistēmas aktīvos ir pieaugušas par 12 %, un tās sasniedz 18,9 miljonus EUR. Segmenta aktīvu vērtība ir 1 666,0 miljoni EUR. Sadales investīciju mērķis ir sekmēt kvalitatīvu un drošu energoapgādi un samazināt plānotu un neplānotu bojājumu izraisīto elektroenerģijas piegādes pārtraukumu biežumu un ilgumu, kā arī nodrošināt atbilstošu sprieguma kvalitāti. Veiktās investīcijas sadales tīkla modernizācijā ir paaugstinājušas sadales pakalpojuma kvalitāti, tajā skaitā mazinot SAIFI un SAIDI rādītājus gadā SAIFI bija 2,5 reizes, bet SAIDI 228 minūtes. Pēdējo piecu gadu laikā SAIFI uzlabots par 34 % un SAIDI par 51 %. LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 15 no 44

16 Segmenta % īpatsvars Latvenergo koncernā 12 % Pārvades aktīvu noma EBITDA Ieņēmumi 4 % EBITDA 12 % Aktīvi 16 % Darbinieki 0,2 % Pārvades aktīvu vērtība pārsniedz 600 miljonus EUR Pārvades aktīvu nomas segmenta apgrozījums veido 4 % no Latvenergo koncerna ieņēmumiem. Segmenta ieņēmumi gada 1. ceturksnī ir saglabājušies pagājušā gada līmenī un sasniedz 10,4 miljonus EUR, savukārt segmenta EBITDA ir 10,2 miljoni EUR. Pārvades aktīvu noma ir regulēts darbības segments. Pārvades segmenta ieņēmumus aprēķina atbilstoši SPRK apstiprinātai metodikai. Finanšu rādītāji 3 mēn mēn Ieņēmumi milj. EUR 10,4 10,4 0,0 0 % EBITDA milj. EUR 10,2 10,6 0,4 4 % Aktīvi milj. EUR 604,8 516,5 88,3 17 % Investīcijas milj. EUR 19,6 12,7 6,9 54 % Pārskata periodā pārvades sistēmas aktīvos veiktas investīcijas 19,6 miljonu EUR apmērā. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, investīciju apjoms ir pieaudzis par 54 %. Lielākais investīciju apjoms ir ieguldīts energoinfrastruktūras projektā Kurzemes loks gada 1. ceturksnī šajā projektā ieguldīti 14,4 miljoni EUR (2018. gada attiecīgajā periodā 11,0 miljoni EUR). Pārvades segmenta aktīvu vērtība investīciju rezultātā ir pieaugusi līdz 604,8 miljoniem EUR. LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 16 no 44

17 Investīcijas Kopējais Latvenergo koncerna investīciju apjoms gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir par 34 % lielāks un sasniedz 44,3 miljonus EUR. Investīcijas tīklu aktīvos 86 % no kopējā apjoma Lai nodrošinātu augstu tīkla pakalpojumu kvalitāti, tehniskos rādītājus un darbības drošumu, būtisku investīciju apjomu esam ieguldījuši tīklu modernizācijā. Pārskata periodā investīciju apjoms tīklu aktīvos ir 86 % no kopējām investīcijām. Investējot videi draudzīgos projektos, gada pirmajos 3 mēnešos Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijā ir ieguldīti 3,0 miljoni EUR. Daugavas HES rekonstrukcija Kurzemes loks 213, Igaunijas-Latvijas starpsavienojums MEUR 9,9 152,5 Investīciju projekti Investēts līdz pārskata perioda beigām Būtiskākie investīciju projekti Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programma (Daugavas HES rekonstrukcija) Programma paredz veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju, lai nodrošinātu videi drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu saimniecisko darbību un efektīvu ūdens resursu izmantošanu. Pārskatu apstiprināšanas brīdī programmas ietvaros ekspluatācijā nodoti 5 rekonstruētie hidroagregāti. Latvenergo koncerns pakāpeniski turpina veikt 6 nerekonstruēto Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanu. Programmu plānots īstenot līdz gadam, un tās kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniegs 200 miljonus EUR. Līdz gada 31. martam līgumu ietvaros veiktās investīcijas ir 152,5 miljoni EUR. Rekonstrukcija nodrošinās hidroagregātu darbību turpmākos 40 gadus. Beigu termiņš Plānotās investīcijas līdz projekta beigām 44 % Investīcijas, 3 mēn % 10 % 44,3 milj. EUR 43 % Ražošana un tirdzniecība Sadale Pārvades aktīvu noma Pārējie Projekts Kurzemes loks Īstenojot Kurzemes loka projektu, ievērojami tiek paaugstināts energoapgādes drošums ne tikai Kurzemē, bet visā Latvijā kopumā, sniedzot iespēju efektīvāk izmantot Lietuvas Zviedrijas jūras kabeļa NordBalt darbību, vēl vairāk integrējot Baltijas valstis Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū. Projektu Kurzemes loks ir paredzēts pabeigt gadā, un kopējās tā izbūves izmaksas plānotas nepilnu 230 miljonu EUR apmērā. Projekts tiek veikts trijos posmos, un tā pirmā un otrā posma realizācijā tika ieguldīti 95 miljoni EUR, no kuriem aptuveni pusi sedza Eiropas Komisijas līdzfinansējums. Projekta trešajam posmam Ventspils Tume Rīga ir piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums 45 % apmērā no projekta izbūves izmaksām. Līdz gada 31. martam šajā posmā ir investēti 118,8 miljoni EUR. Pārskata periodā pabeigti būvdarbi vairākos 330 kv līnijas posmos, turpinās pārbūves darbi vairākās apakšstacijās. Trešais elektropārvades tīkla starpsavienojums starp Igauniju un Latviju Projekts ir būtisks nākotnes elektroenerģijas pārvades infrastruktūras objekts visam Baltijas reģionam. Jaunās 330 kv starpsavienojuma līnijas izbūve paredzēta līdz gada beigām, un tās izmaksas Latvijas teritorijā ir plānotas nepilnu 100 miljonu EUR apmērā. Projekta izbūvei ir piesaistīts ES līdzfinansējums 65 % apmērā. Pārskata periodā turpinās būvprojekta izstrāde, uzsākti priekšdarbi apakšstaciju rekonstrukcijai. Pēc pārskata perioda beigām gada 16. maijā Rūjienas novadā tika pacelti pirmie balsti, ar kuriem atklāta projekta izbūve. LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 17 no 44

18 Finansēšana un likviditāte Investīciju projektu finansēšanu Latvenergo koncerns veic no pašu līdzekļiem un ārējā aizņemtā ilgtermiņa finansējuma, kas tiek regulāri un savlaicīgi piesaistīts finanšu un kapitāla tirgos. Savlaicīgi plānota aizņemtā finansējuma piesaiste ir arī būtiska optimālas aizdevumu refinansēšanās riska vadības nodrošināšanai, aizdevumu pamatsummu atmaksu veikšanai saistošajā termiņā MEUR Latvenergo koncerna aizņēmumu atmaksas grafiks Kopējie aizņēmumi gada 31. martā 815,6 miljoni EUR Diversificēti finansējuma piesaistes avoti Aizņēmumi Obligācijas Atmaksāts pārskata periodā gada 31. martā koncerna aizņēmumi ir 815,6 miljoni EUR (2018. gada 31. martā 828,0 miljoni EUR), kas ietver aizņēmumus no komercbankām un ārvalstu investīciju bankām un obligācijas 135 miljonu EUR apmērā, tai skaitā zaļās obligācijas 100 miljonu EUR apmērā. Ārējā finansējuma piesaistes avoti ilgtermiņā ir mērķtiecīgi diversificēti, tādējādi izveidojot sabalansētu finansējuma piesaistes avotu īpatsvaru kopējā aizņēmumu portfelī gada 31. martā visi aizņēmumi ir eiro valūtā. Aizņēmumu vidējais svērtais atmaksas periods ir 3,9 gadi (2018. gada 31. martā 4,1 gadi). Vidējā svērtā efektīvā procentu likme (kopā ar procentu mijmaiņas darījumiem) ir 1,5 % (2018. gada 31. martā 1,4 %). Tāpat ir nodrošināti saistību segšanai pietiekami kredītu apkalpošanas rādītāji (parāda seguma attiecības rādītājs 2,5). Latvenergo koncerna neto aizņēmumi gada 31. martā ir 627,1 miljoni EUR (2018. gada 31. martā 515,0 miljoni EUR), savukārt neto aizņēmumu / EBITDA attiecības rādītājs ir 1,9 (2018. gada 31. martā 1,0). Latvenergo koncerna esošajos aizņēmumu līgumos visi noteiktie finanšu rādītāju ierobežojumi gada pirmajos 3 mēnešos ir ievēroti gada 19. martā Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's pārapstiprināja AS "Latvenergo" kredītreitingu Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes vērtējumu. Reitings ir saglabāts nemainīgi stabils jau piekto gadu pēc kārtas, apliecinot Latvenergo koncerna stabilitāti un finansiālo uzticamību. LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 18 no 44

19 Finanšu risku vadība Latvenergo koncerna darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem: tirgus riskiem, kredītriskam un likviditātes, un naudas plūsmas riskam. Latvenergo koncerna Finanšu risku vadības politika ir orientēta uz šo risku potenciāli negatīvā efekta samazināšanu uz finanšu rezultātiem. Finanšu risku vadības ietvaros Latvenergo koncerns izmanto finanšu risku kontroles un veic risku ierobežošanas pasākumus, samazinot risku atvērtajās pozīcijās. a) Tirgus riski I) Cenas risks Cenas risks var negatīvi ietekmēt Latvenergo koncerna finanšu rezultātus, ja tiek novērota ražošanas ieņēmumu samazināšanās vai arī nesaskaņotība starp mainīgajām tirgus cenām un fiksētajām mazumtirdzniecības cenām. Galvenie avoti, kas Latvenergo koncernu pakļauj cenas riskam, ir mainīgās elektroenerģijas tirgus cenas Nord Pool biržā Baltijas valstu tirdzniecības apgabalos un dabasgāzes cena TEC kurināmā vajadzībām. Koncerna finanšu rezultātus var negatīvi ietekmēt elektroenerģijas tirgus cenas svārstības, kas atkarīgas no laika apstākļiem Ziemeļvalstīs, resursu cenas pasaules tirgos, kā arī lokālu faktoru (ūdens pieejamības un gaisa temperatūras) iespaids uz elektroenerģijas ražošanas iespējām. Pieprasījuma piedāvājuma faktoru un sezonālu svārstību dēļ dabasgāzes cenas izmaiņas var negatīvi ietekmēt starpību starp fiksētajām mazumtirdzniecības cenām līgumos ar klientiem un TEC mainīgajām ražošanas izmaksām. Cenas riska ierobežošanai Latvenergo koncerns izmanto ilgtermiņa fiksētas cenas piegāžu līgumus ar klientiem, elektroenerģijas atvasinātos finanšu instrumentus un dabasgāzes piegādes par fiksētu cenu. Cenas riska ietekme uz ražošanu tiek slēgta pakāpeniski, līdz kārtējā gada sākumam veicot % no plānotā elektroenerģijas izstrādes apjoma. Tālāku riska aizvēršanu ierobežo Daugavas HES izstrādes sezonālais raksturs. II) Procentu likmju risks Procentu likmju risks Latvenergo koncernā galvenokārt rodas no aizņēmumiem, kuriem ir noteikta mainīga procentu likme, radot risku, ka finanšu izmaksas koncernā būtiski pieaug, pieaugot atsauces likmei. Aizņēmumiem no kredītiestādēm galvenokārt ir mainīgā procentu likme, kas veidojas no 3, 6 vai 12 mēnešu EURIBOR un pievienotās likmes. Latvenergo koncerna Finanšu risku vadības politika nosaka, ka vidējās fiksētās likmes īpatsvars aizņēmumu portfelī (ņemot vērā atvasināto finanšu instrumentu un emitēto obligāciju efektu) jāuztur virs 35 %, bet vidējais fiksētās likmes periods robežās no 2 līdz 4 gadiem. Ņemot vērā noslēgtos procentu mijmaiņas darījumus un emitētās obligācijas ar fiksēto procentu likmi, gada 31. martā 53 % no aizņēmumiem ir nofiksēta procentu likme, un vidējais fiksētās procentu likmes periods ir 2,0 gadi. III) Valūtas risks Valūtas risks rodas, ja nākotnes transakcija vai aktīvi, vai saistības ir izteikti citā valūtā nekā funkcionālā valūta gada 31. martā visi Latvenergo koncerna aizņēmumi ir eiro, un pārskata periodā Latvenergo koncernam nebija investīciju, kuras būtu pakļautas vērā ņemamam valūtas riskam. Gadījumos, kad būtu nepieciešama valūtas riska ierobežošana, Finanšu risku vadības politika nosaka valūtas nākotnes maiņas darījumu slēgšanu. b) Kredītrisks Kredītrisks tiek pārvaldīts Latvenergo koncerna līmenī. To galvenokārt rada nauda un naudas ekvivalenti, atvasinātie finanšu instrumenti un noguldījumi bankās, pircēju un pasūtītāju parādi. Pircēju un pasūtītāju parādu kredītriska koncentrāciju samazina plašais Latvenergo koncerna klientu skaits, jo koncernam nav nozīmīgas kredītriska koncentrācijas attiecībā uz kādu darījumu partneri vai līdzīgu darījumu partneru grupu. Kredītrisks saistībā ar naudu un īstermiņa noguldījumiem bankās tiek pārvaldīts, sabalansējot finanšu aktīvu un instrumentu izvietojumu, lai vienlaikus izvēlētos izdevīgākos piedāvājumus un samazinātu risku zaudēt finanšu līdzekļus. Pārskata gadā noteiktie kredītlimiti nav pārsniegti, un Latvenergo koncerns nesagaida būtiskus zaudējumus līdz ar kredītriska iestāšanos. c) Likviditātes un naudas plūsmas risks Latvenergo koncerna likviditātes un naudas plūsmas riska ierobežošanas mērķis ir uzturēt atbilstošu naudas un naudas ekvivalentu daudzumu vai nodrošināt atbilstošu finansējumu, izmantojot banku piešķirtās kredītlīnijas, lai pildītu savas esošās un paredzamās saistības, kā arī lai kompensētu naudas plūsmas svārstības, kas radušās dažādu finanšu risku ietekmē gada 31. martā Latvenergo koncerna likvīdie aktīvi (nauda un noguldījumi īstermiņa depozītos līdz 3 mēnešiem) sasniedz 188,5 miljonus EUR (2018. gada 31. martā 313,0 miljoni EUR), savukārt likviditātes koeficients ir 1,5 (2,2). Latvenergo koncerns nepārtraukti uztur koncerna naudas plūsmas un likviditātes prognozes, kas sastāv no pieejamo aizņēmumu un naudas, un naudas ekvivalentu kopējā apjoma izvērtējuma. LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 19 no 44

20 AS "Latvenergo" galvenie rādītāji AS "Latvenergo" darbības rādītāji 3 mēn mēn mēn Pārdotā elektroenerģija GWh Mazumtirdzniecība ** GWh Vairumtirdzniecība *** GWh Elektroenerģijas izstrāde GWh Siltumenerģijas izstrāde GWh Darbinieku skaits Moody's kredītreitings Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) AS "Latvenergo" finanšu rādītāji 3 mēn mēn mēn Ieņēmumi milj. EUR 128,5 143,6 150,2 EBITDA* milj. EUR 36,0 63,7 68,2 Peļņa milj. EUR 19,0 97,4 46,1 Aktīvi milj. EUR 3 131, , ,0 Pašu kapitāls milj. EUR 1 996, , ,0 Neto aizņēmumi* milj. EUR 621,6 508,5 525,2 Investīcijas milj. EUR 6,1 5,3 7,5 AS "Latvenergo" finanšu koeficienti 3 mēn mēn mēn Pašu kapitāla atdeve (ROE)* 6,7 % 9,5 % 7,0 % Neto aizņēmumi / pašu kapitāls 31 % 25 % 24 % EBITDA rentabilitāte* 32 % 78 % 49 % * Formulu saraksts pieejams pārskata 22. lappusē ** iekļaujot saimniecisko patēriņu *** tai skaitā OI ietvaros iepirktās enerģijas pārdošana Nord Pool LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 20 no 44

21 Paziņojums par vadības atbildību Pamatojoties uz AS "Latvenergo" valdes rīcībā esošo informāciju, Latvenergo konsolidētie un AS "Latvenergo" nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 3 mēnešu periodu, kas beidzas gada 31. martā, kas ietver vadības ziņojumu, ir sagatavoti atbilstoši ES apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un visos būtiskos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Latvenergo koncerna un AS "Latvenergo" aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Vadības ziņojumā ietvertā informācija ir patiesa. Latvenergo konsolidētos un AS "Latvenergo" nerevidētos starpperiodu saīsinātos finanšu pārskatus par 3 mēnešu periodu, kas beidzas gada 31. martā, AS "Latvenergo" valde ir apstiprinājusi gada 28. maijā un pilnvarojusi parakstīt valdes priekšsēdētāju Āri Žīguru un valdes locekli Guntaru Baļčūnu. Āris Žīgurs valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns valdes loceklis gada 28. maijā LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 21 no 44

22 Formulas Lai nodrošinātu objektīvu un salīdzināmu finanšu rezultātu atspoguļošanu, Latvenergo koncerns un AS Latvenergo izmanto virkni finanšu rādītāju un koeficientu, kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz finanšu pārskatiem. Ņemot vērā nozarē biežāk izmantojamos finanšu rādītājus un koeficientus, Latvenergo koncerna stratēģijā gadam noteiktos finanšu mērķus, kā arī koncerna aizņēmumu līgumos noteiktos finanšu ierobežojumus, Latvenergo koncerns ir noteicis un izmanto sekojošus finanšu rādītājus un koeficientus: rentabilitātes rādītājus EBITDA; EBITDA rentabilitāte; aktīvu atdeve (ROA); pašu kapitāla atdeve (ROE); ieguldītā kapitāla atdeve (ROCE); kapitāla struktūras rādītājus neto aizņēmumi; kapitāla attiecības rādītājs; neto aizņēmumi / EBITDA; neto aizņēmumi / pašu kapitāls; parāda seguma attiecības rādītājs; likviditātes rādītāju likviditātes koeficients; dividenžu politikas rādītāju dividenžu izmaksas rādītājs. Finanšu rādītāji, koeficientu definīcijas un komponentes ir aprakstītas zemāk. Atspoguļotie finanšu rādītāji un koeficienti nav mainīti salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Formulas Neto aizņēmumi = aizņēmumi pārskata perioda beigās nauda un naudas ekvivalenti pārskata perioda beigās Neto aizņēmumi/ebitda = (neto aizņēmumi 12 mēnešu perioda sākumā + neto aizņēmumi 12 mēnešu perioda beigās) 0,5 EBITDA rentabilitāte = Neto aizņēmumi pret pašu kapitālu = Aktīvu atdeve (ROA) = Aktīvu vidējā vērtība = Pašu kapitāla atdeve (ROE) = Pašu kapitāla vidējā vērtība = EBITDA (12 mēnešu periodā) EBITDA (12 mēnešu periodā) ieņēmumi (12 mēnešu periodā) 100 % peļņa (12 mēnešu periodā) aktīvu vidējā vērtība Ieguldītā kapitāla atdeve (ROCE) = neto aizņēmumi perioda beigās pašu kapitāls perioda beigās 100 % 100 % aktīvi 12 mēnešu perioda sākumā + aktīvi pārskata perioda beigās peļņa (12 mēnešu periodā) pašu kapitāla vidējā vērtība 100 % 2 pašu kapitāls 12 mēnešu perioda sākumā + pašu kapitāls pārskata perioda beigās 2 saimnieciskās darbības peļņa (12 mēnešu periodā) pašu kapitāla vidējā vērtība + aizņēmumu vidējā vērtība 100 % Aizņēmumu vidējā vērtība = aizņēmumi no kredītiestādēm 12 mēnešu perioda sākumā + aizņēmumi no kredītiestādēm 12 mēnešu perioda beigās 2 (pārskata perioda peļņa + ārkārtas posteņi + nolietojums + procentu izmaksas Parāda seguma attiecības rādītājs = pamatsummu maksājumi + procentu maksājumi Likviditātes koeficients = Segmenta aktīvu atdeve = Kapitāla attiecības rādītājs = apgrozāmie līdzekļi pārskata perioda beigās īstermiņa kreditori pārskata perioda beigās segmenta saimnieciskās darbības peļņa (12 mēnešu periodā) segmenta aktīvu vidējā vērtība pašu kapitāls pārskata perioda beigās aktīvi pārskata perioda beigās 100 % izmaksātās dividendes pārskata gadā 100 % Dividenžu izmaksas rādītājs = 100 % mātessabiedrības peļņa iepriekšējā pārskata gadā LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 22 no 44

23 Izmantotie saīsinājumi bbl naftas barels (158,99 litri) Daugavas HES Daugavas hidroelektrostacijas EBITDA kv LVĢMC MW MWh OECD OI OPEC TEC SAIDI SAIFI SPRK VES ieņēmumi pirms procentiem, uzņēmumu ienākuma nodokļa, asociēto sabiedrību peļņas vai zaudējumu daļas, nolietojuma un amortizācijas, un nemateriālo ieguldījumu, un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma kilovolts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs megavats megavatstunda ( MWh = GWh = 1 TWh) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development) obligātais iepirkums Naftas eksportētājvalstu organizācija (Organization of the Petroleum Exporting Countries) AS "Latvenergo" termoelektrostacijas vidējais elektroenerģijas piegādes pārtraukuma ilguma indekss (System Average Interruption Duration Index) vidējais elektroenerģijas piegādes pārtraukumu skaita indekss (System Average Interruption Frequency Index) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija Vēja elektrostacijas LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 23 no 44

24 Nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati Peļņas vai zaudējumu aprēķins Pielikums 31/03/ /03/ /03/ /03/2018 Ieņēmumi Pārējie ieņēmumi Izlietotās izejvielas un materiāli 5 ( ) ( ) (78 277) (69 462) Personāla izmaksas (26 964) (28 877) (12 074) (11 589) Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (11 304) (13 499) (8 808) (10 956) EBITDA Nolietojums, amortizācija un nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums 7, 8 (42 716) (42 938) (17 234) (18 569) Saimnieciskās darbības peļņa Finanšu ieņēmumi Finanšu izmaksas 6 (2 372) (2 244) (2 871) (2 538) No meitassabiedrībām saņemtās dividendes Peļņa pirms nodokļa Uzņēmumu ienākuma nodoklis (14) (6) Pārskata perioda peļņa Attiecināma uz: - mātessabiedrības akcionāru mazākuma daļu Visaptverošo ienākumu pārskats Pielikums 31/03/ /03/ /03/ /03/2018 Pārskata perioda peļņa Visaptverošie (zaudējumi) / ienākumi, kas pārklasificējami uz pelņu vai zaudējumiem nākamajos periodos: - (zaudējumi) / ienākumi no riska ierobežošanas rezerves izmaiņām 13, 14 c (16 477) (16 477) Neto visaptverošie (zaudējumi) / ienākumi, kas pārklasificējami uz pelņu vai zaudējumiem nākamajos periodos 13, 14 c (16 477) (16 477) Kopā visaptverošie (zaudējumi) / ienākumi pārskata periodā (16 477) (16 477) Kopā pārskata periodā atzītie visaptverošie ienākumi Visaptverošie ienākumi attiecināmi uz: - mātessabiedrības akcionāru mazākuma daļu LATVENERGO KONCERNS NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR 3 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS GADA 31. MARTĀ 24 no 44