Ceļvedis skolotājam. Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā

Transkripts

1 Ceļvedis skolotājam Dabaszinības, latviešu valoda, sociālās zinības un matemātika. Mācību grāmata un metodiskais līdzeklis mācību satura integrētai apguvei ( klasei). Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā

2 Ceļvedis skolotājam ir daļa no mācību un metodisko līdzekļu komplekta, kurā ietilpst: Dabaszinības, latviešu valoda, sociālās zinības un matemātika. Mācību grāmata un metodiskais līdzeklis mācību satura integrētai apguvei skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādiem attīstības traucējumiem ( klasei); Latviešu valoda un sociālās zinības. Darba burtnīca mācību satura integrētai apguvei skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādiem attīstības traucējumiem ( klasei); Matemātika un sociālās zinības. Darba burtnīca mācību satura integrētai apguvei skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādiem attīstības traucējumiem ( klasei); Dizains un tehnoloģijas, dabaszinības un sociālās zinības. Darba burtnīca mācību satura integrētai apguvei skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādiem attīstības traucējumiem ( klasei). Latviešu valoda un dabaszinības. Interaktīvs mācību un metodiskais līdzeklis mācību satura integrētai apguvei skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādiem attīstības traucējumiem ( klasei); Mācību un metodiskais līdzeklis ir izstrādāts Eiropas Sociālā fonda projekta Kompetenču pieeja mācību saturā ietvaros. Mācību un metodisko līdzekli izstrādāja Liepājas Universitāte. Tā izstrādi un sagatavošanu publicēšanai Liepājas Universitātē vadīja Dina Bethere. Autori: Ilva Magazeina, Arita Poheviča, Janina Ponomarjova, Inese Stepko un Kaiva Žīmante. Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā

3 Saturs Ievads. Mācību satura integrēta apguve klasei temats. Es cilvēks temats. Es skolā temats. Es mājās temats. Es - pilsētā temats. Es - laukos temats. Es - dabā temats. Es Latvijā temats. Es sabiedrībā... 18

4 Ievads Mācību satura integrēta apguve klasei Mācību un metodisko līdzekļu komplekts ir paredzēts pamatizglītības mācību satura integrētai apguvei skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem atbilstoši katra skolēna spējām un vispārējām vajadzībām profesionāla speciālā pedagoga vadībā. Komplektā iekļautie mācību un metodiskie līdzekļi ir piemērojami jebkura vecuma skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, ņemot vērā attiecīgās grupas skolēnu īpašo attīstības dinamiku. Temati ir saistīti ar skolēnu ikdienas dzīves notikumiem un tuvāko apkārtni. Temati paredzēti, lai rosinātu skolēna vēlmi kopā ar pieaugušo izzināt parādības dabā, sociālajā vidē, sabiedrībā un, saņemot atbilstošu atbalstu, tās piemērot savai ikdienai. Mācību un metodisko līdzekļu komplektu pedagogs var izmantot profesionāli un radoši, papildinot un paplašinot piedāvātos tematus atbilstoši katra skolēna individuālajām mācīšanās vajadzībām. Ceļvedis skolotājam ir sagatavots, lai sniegtu norādījumus par mācību un metodiskā līdzekļu komplektā ietilpstošās mācību grāmatas Dabaszinības, latviešu valoda, sociālās zinības un matemātika un darba burtnīcu Latviešu valoda un sociālās zinības, Matemātika un sociālās zinības, Dizains un tehnoloģijas,dabaszinības un sociālās zinības lietošanu darbam ar skolēniem. Mācību grāmatas saturu veido astoņi temati. Katrs temats ir sadalīts apakštematos, kas saturiski viens otru iekļauj, vai arī papildina jau iepriekšējā tematā apgūto. Temata apguve sākas ar skolēnam tuvāko un vienkāršāko, pakāpeniski paplašinot temata izklāstu līdz sabiedriski nozīmīgāko. Ieteicamais temata apguves laiks nav noteikts, to nosaka katra skolēna spējas un veselības stāvoklis. Iespējams, ka skolēns varēs apgūt tikai vienkāršākos tematus vai arī vienkāršākos elementus katrā tematā. Atkārtojot vienu un to pašu tematu vairākus mācību gadus, tiks nodrošināta skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem ļoti nepieciešamā atkārtošana. Skolēnu mācību sasniegumi nav savstarpēji salīdzināmi. Vērtēt var tikai katra skolēna individuālos sasniegumus. Katra temata sākumā shematiski ir atspoguļots satura paplašinājums, kas mudina skolēnu kopā ar pieaugušo veidot sarunu par tematu un izprast individuāli nozīmīgo. Vizuāli tiek norādītas apkštematu sastāvdaļas, kas paredzēts sarunām par tematu. Mācību un metodisko līdzekļu komplekts ir veidots vienkāršā valodā ar ilustrācijām, tajā ir izmantoti alternatīvās komunikācijas līdzekļi piktogrammas un Widghit simboli. Mācību satura demonstrēšanai izmantotie dažādie vizuālās informācijas veidi, ne vienmēr tie tiek dublēti, lai neietekmētu skolēnu uztveres attīstīšanos. Pedagogs izvērtē skolēnam piemērotāko vizuālās informācijas veidu, nepieciešamības gadījumā var izmantot darba burtnīcās piedāvātos simbolus, lai veicinātu skolēna izpratni par tematu. Piktogrammu, simbolu un attēlu izmantošanai nepieciešams skolēnu sagatavošanas darbs, kas paredz priekšmetu un parādību jēdzieniskās izpratnes nodrošināšanu. Darba burtnīcās ir piedāvātas darba lapas, lai skolēni praktiski darbotos, t.i., grieztu, līmētu, konstruētu, lietotu kopā ar pieaugušo. Skolēnu individuāli sagatavotie materiāli ir izmantojami ilgākā laika periodā, tos saglabājot aploksnēs, plastikāta kabatiņās vai kastītēs. Darba burtnīcās Latviešu valoda un sociālās zinības un Dizains un tehnoloģijas, dabaszinības un sociālās zinības iekļautais mācību saturs ir pakārtots mācību grāmatā norādītajiem tematiem. Darba burtnīca Matemātika un sociālās zinības ir piemērojama katram mācību grāmatā Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 4

5 iekļautajam tematam atbilstoši skolēnu vajadzībām, spējām un pedagoga profesionalitātei un radošuma izpausmēm. Pedagogs var izvēlēties mācību darbam nepieciešamās darba lapas, atlasot skolēnam piemērotāko, nav nepieciešams ievērot pēctecību, materiāla daļas var izmantot gan atkārtoti vairākus mācību gadus, gan daļu vienā mācību gadā, daļu - nākamajā. Mācību un metodisko līdzekļu komplekts ir paredzēts vispārējās komunikācijas veidošanai un attīstīšanai. Tematu apguves secība Es cilvēks Es skolā Es mājās Es pilsētā Es laukos Es dabā Es Latvijā Es sabiedrībā Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 5

6 1. temats. Es cilvēks Temata mērķis: Nodrošināt skolēna pašapzināšanos, sniegt zināšanas par cilvēka ķermeņa daļām. Veidot izpratni par sevi telpā, kustībām, uzturu un apģērbu. Veidot izpratni par cilvēka drošības un veselības avotiem, piederību ģimenei, tuviniekiem, draugiem, grupai. Svarīgākie sasniedzamie rezultāti: lieto apgūtos vārdus, atbild uz jautājumiem; orientējas grāmatā, parāda nosauktos attēlus, atpazīst attēlos atveidotās situācijas; izrāda interesi sadarboties, salīdzina ar personīgo pieredzi; Temata apguves norise: atrod apgūtos vārdus, simbolus, saliek no tiem īsus teikumus par sevi, savu ķermeni, par savām emocijām, kustībām; izrāda interesi par skolas ēdienkarti, demonstrē pašapkalpošanās prasmes; atkārto apgūtās kustības, cenšas tās izpildīt; izrāda pozitīvas jūtas, atrodoties tuvinieku, klases draugu lokā, klausās, stāsta, piedalās aktivitātēs; demonstrē apgūto, attēlo un vēro savu emociju izpausmes. Ķermenis Uzturs Apģērbs Ģimene Vēro attēlus, klausās un atbild uz jautājumiem, turpina iesākto dialogu, uzdod jautājumus, mācās nosaukt personu vietniekvārdus un tos lieto, mācās nosaukt darbības vārdus kā savas stājas, kustību izpausmes. Ēdienreizes un to nosaukumi. Ēdienu nosaukumi. Starppriekšmetu saikne: latviešu valoda, matemātika, sociālās zinības, dabaszinības. Komentāri: Temata izklāsts ir veidots, lai izzinātu sevi kā personību caur sajūtām, kā personas ar individuālajām vajadzībām apzināšanos tuvinieku, draugu vidē. Skolēni, praktiski izpildot vingrinājumus, mācās apgūtās prasmes nostiprināt ar attēlu, simbolu palīdzību. Savu kustību izzināšana palīdz veidot salīdzināšanas, novērošanas prasmi. Uzdevumu kopums attīsta runas prasmi, stāstīšanas, atstāstīšanas, dialoga veidošanas prasmi. Visi uzdevumi paredzēti, lai skolēni varētu sadarboties savstarpēji, iesaistīties grupu darbā, sadarboties ar pieaugušo. Piederība ģimenei, tuviniekiem, Apģērba nosaukumi, dzimuma piederības izzināšana, kopējo pazīmju atrašana. Nosaukumu atpazīšana, atbilstošu attēlu, simbolu, zīmju, vārdu lietošana. Ģimenes locekļi, radniecības pakāpe, piederības saite, jūtu atpazīšana. Darbs ar tekstu: stāstījuma noklausīšanās, atbildes uz jautājumiem, stāsta veidošana pēc jautājumiem. Darbs ar sižeta attēlu. Stāstījuma veidošana ar jautājumu un bez tiem. grupai, draugiem, dzīves vietai attīsta drošības sajūtu, palīdz veidot jaunas domāšanas darbības: eksperimentēšanu, pētīšanu, izjūtu apzināšanos. Pedagogs izmanto un pielāgo skolēna vajadzībām nepieciešamās saziņas frāzes, teikumus, dialogus, teksta modeļus. Temata apguvei izmantojamas darba lapas no darba burtnīcām: Latviešu valoda un sociālās zinības" (4.-13.lpp.), Dizains un tehnoloģijas, dabaszinības un sociālās zinības (4.-24.lpp.) un Matemātika un sociālās zinības (4.-16.lpp.). Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 6

7 2. temats. Es skolā Temata mērķis: Veidot izpratni par notikumiem izglītības iestādē, mācīt sekot dienas kārtībai un stundu sarakstam, orientēties telpās. Sniegt zināšanas par skolēnu pienākumiem un skolas noteikumiem, veicināt to ievērošanu. Veidot izpratni par sevi, savu piederību skolai un klasei, izpratni par to, kur skolēns atrodas, kādi priekšmeti ir apkārt, drošības noteikumiem, kā sadarboties ar klases biedriem. Svarīgākie sasniedzamie rezultāti: atrod apgūtos vārdus, simbolus, saliek no tiem īsus teikumus par sevi skolā, klasē, par klasesbiedriem; atbild uz jautājumiem par attēliem, veido stāstījumu par attēliem, veido atstāstījumu pēc plāna, attēliem, vārdu simboliem; nosauc nodarbību un mācību stundu nosaukumus, sakārto tos noteiktā secībā; Temata apguves norise: pēta, salīdzina, eksperimentē, projektē situācijas ar klasesbiedriem; orientējas skolas telpās, izprot priekšmetu, telpu lietderību skolā un klasē; lieto priekšmetu un objektu nosaukumus ikdienas situācijās; skaidro notikumus skolā/ klasē, runā par sadarbību ar klasesbiedriem; sakārto savu vietu klasē, izmanto skolēna piederumus un mācību līdzekļus; novērtē, prognozē konkrētu notikumu realizēšanās iespējamību/varbūtību skolā un klasē; orientējas grāmatā, atpazīst attēlos atveidotās situācijas, salīdzinat tās ar personīgo pieredzi. Dienas kārtība Telpas skolā Skolotāji Skola Skolas piederumu nosaukumu iepazīšana. Attēlu vērošana, stāstījumu klausīšanās, atbilžu veidošana uz jautājumiem. Dienas kārtības raksturošana skolā. Nedēļas dienu nosaukumu/simbolu iegaumēšana, nosaukšana. Mācību priekšmetu nosaukumu/simbolu iegaumēšana, nosaukšana. Klases telpas raksturošana. Klases mēbeļu lietošanas iepazīšana, mēbeļu salīdzināšana, virziena apgūšana telpā. Nosaukumu atpazīšana, atbilstošu attēlu, simbolu, zīmju, vārdu lietošana. Attēlu aplūkošana, saruna par attēliem, piktogrammu un Widghit simbolu apgūšana, vārdu atpazīšana, vārdu atkārtošana, vārdu pārrakstīšana. Starppriekšmetu saikne: latviešu valoda, matemātika, sociālās zinības, dabaszinības. Skolotāju vārdu iegaumēšana. Skolotāja un mācību priekšmeta sasaiste. Skolas telpu salīdzināšana. Ekskursijas skolas telpās. Skolas telpu izmantošanas iepazīšana. Skolas telpu norādes, to izmantošana. Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 7

8 Komentāri: Temata izklāsts saistīts ar konkrētiem reālās dzīves procesiem skolā/izglītības iestādē. Temata apguve veido skolēna izpratni par sevis, kā individuālās personas ar individuālajām vajadzībām, apzināšanos skolas un klases vidē. Skolēni apgūst skolā un klasē esošo priekšmetu nosaukumus, mācās tos atrast un parādīt attēlos un interaktīvajos materiālos, atpazīt to nosaukumus, izlasīt nosaukumus, rakstīt to nosaukumus, atbildēt uz jautājumiem, veidot jautājumus. Skolēni mācās izmantot mācību grāmatu kā savas dzīves ceļrādi, salīdzinot tajā atspoguļoto ar reāliem notikumiem personīgajā dzīvē, skolā, klasē, attiecībās ar klasesbiedriem. Galvenā uzmanība ir vērsta uz skolēna aktīvu darbības procesu, kura gaitā skolēns piedalās darbībā vai mācās darboties patstāvīgi. Pedagogs izmanto un pielāgo skolēna vajadzībām nepieciešamās saziņas frāzes, teikumus, dialogus, teksta modeļus un situācijas sociālo prasmju pilnveidošanai. Alternatīvo komunikācijas līdzekļu izmantošana palīdz skolēnam saprast, kas atrodas klasē, skolā, kā katrs priekšmets tiek izmantots, kā ar to darboties. Paredzēta dažādu situāciju izspēlēšana skolā, priekšstatu pilnveidošana par skolu, vārdu krājuma paplašināšana ar mācību līdzekļu, skolas priekšmetu un telpu, pedagogu un mācību priekšmetu nosaukumiem. Dialogi, stāsti, teksti ietver ikdienas notikumus skolā. Temata apguvei izmantojamas darba lapas no darba burtnīcām: Latviešu valoda un sociālās zinības" ( lpp.), Dizains un tehnoloģijas, dabaszinības un sociālās zinības ( lpp.) un Matemātika un sociālās zinības (4.-11.lpp.). Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 8

9 3. temats. Es mājās Temata mērķis: Sniegt zināšanas par priekšmetiem un to izmantošanu mājās. Veidot izpratni par atšķirībām starp izglītības iestādes vidi un mājas vidi. Nodrošināt izpratni par priekšmetu nosaukumiem. Veidot zināšanas par sevi, savu piederību dzīves vietai un ģimenei, izpratni par to, kur skolēns atrodas, kādi priekšmeti ir apkārt, drošības noteikumiem, kādas ir iespējas kaut ko mainīt savā dzīves telpā. Svarīgākie sasniedzamie rezultāti: lieto priekšmetu un objektu nosaukumus dzīves situācijās; skaidro notikumus savā dzīves vietā un dzīves telpā, runā par sajūtām dzīves vietā; Temata apguves norise: atrod apgūtos vārdus, simbolus, saliek no tiem īsus teikumus par savu dzīves vietu, dzīvojamās vietas iekārtām, mājokļu veidiem; atbild uz jautājumiem par attēliem, runā, stāsta par savu istabu un savām mājām, nosauc adresi; veido atstāstījumu pēc plāna, attēliem, vārdu simboliem; novērtē, prognozē konkrētu notikumu realizēšanās iespējamību / varbūtību savā dzīves telpā; izveido savas dzīvojamās telpas maketu, praktiski darbojas ar priekšmetu attēliem un modeļiem, saskata atšķirības un līdzības, prot pamatot priekšmetu, telpu lietderību un priekšmetu saderību; orientējas grāmatā, atpazīst attēlos atveidotās situācijas, salīdzina tās ar personīgo pieredzi. Mana istaba Mēbeles mājās Adrese Telpas manās mājās Mēbeļu nosaukumi, priekšmetu nosaukumi, mēbeļu un priekšmetu pazīšana. Mēbeļu atlase pēc nosaukumiem. Mēbeļu un priekšmetu funkcionalitātes norādīšana. Mēbeļu izvēle atbilstošai dzīves vietas telpai. Mēbeļu lietošanas iepazīšana, mēbeļu salīdzināšana, virziena apgūšana telpā. Nosaukumu atpazīšana, atbilstošu attēlu, simbolu, zīmju, vārdu lietošana. Attēlu aplūkošana, saruna par attēliem, piktogrammu un Widgit simbolu apgūšana, vārdu atpazīšana, vārdu lasīšana, vārdu pierakstīšana. Adreses nosaukšana. Adreses apgūšana. Savas adreses diferencēšana. Adreses pierakstīšana. Adreses parauga pārrakstīšana, adreses uzrakstīšana, vēstules nosūtīšana. Dažādu dzīves vietu salīdzināšana. Attēlu vērošana, stāstījumu klausīšanās, atbildes uz jautājumiem. Dzīves vietas telpu atšķirību salīdzināšana. Telpu nosaukumu iegaumēšana, nosaukšana, izmantošanas raksturošana. Dzīves vietas telpu modelēšana. Telpu izvietojuma maketēšana. Mēbeļu izvietošana telpu maketos. Starppriekšmetu saikne: latviešu valoda, matemātika, sociālās zinības, dabaszinības, mājturība un tehnoloģijas, vizuālā māksla. Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 9

10 Komentāri: Temata izklāsts ir saistīts ar konkrētiem reālās dzīves notikumiem skolēna dzīves vietā. Temats veido izpratni par sevis kā personas ar individuālām vajadzībām apzināšanos vietā, kurā dzīvo. Skolēni apgūst dzīves vietā esošo priekšmetu nosaukumus, mācās tos atrast un parādīt attēlos un interaktīvajos materiālos, atpazīt to nosaukumus, izlasīt nosaukumus, norakstīt nosaukumus, atbildēt uz jautājumiem, veidot jautājumus. Skolēni mācās izmantot mācību līdzekli kā savas dzīves ceļrādi, salīdzinot tajā atspoguļoto ar reāliem notikumiem personīgajā dzīvē. Galvenā uzmanība ir vērsta uz skolēna aktīvu darbību, kura gaitā skolēns piedalās darbībā vai mācās darboties patstāvīgi. Pedagogs izmanto un pielāgo skolēna vajadzībām nepieciešamās saziņas frāzes, teikumus, dialogus, teksta modeļus/situācijas sociālo prasmju pilnveidošanai. Alternatīvās komunikācijas līdzekļu izmantošana palīdz skolēnam saprast, kas atrodas viņa dzīves vietā, kā katra lieta tiek izmantota, kā ar to darboties. Paredzēta dažādu situāciju izspēlēšana dzīves vietā, priekšstatu pilnveidošana par dzīves vietu, vārdu krājuma paplašināšana ar mēbeļu, telpu, priekšmetu, adreses nosaukumiem. Dialogi, stāsti, teksti ietver ikdienas notikumus dzīves vietā. Temata apguvei izmantojamas aktivitāšu lapas no darba burtnīcām: Latviešu valoda un sociālās zinības" (4.-13.lpp.), Dizains un tehnoloģijas, dabaszinības un sociālās zinības ( lpp.) un Matemātika un sociālās zinības ( lpp.). Darba burtnīcā Latviešu valoda un sociālās zinības" (4.-13.lpp.), ietver tematu Es cilvēks un ir izmantojams arī temata Es mājās apguvei, Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 10

11 4. temats. Es - pilsētā Temata apguves mērķis: Veidot izpratni par jēdzienu pilsēta. Sniegt zināšanas par objektiem pilsētā, infrastruktūru apdzīvotā vietā, transporta līdzekļiem pilsētās. Iepazīstināt ar lielākajām Latvijas pilsētām. Trenēt atmiņu un novērošanas spēju, iegaumējot ceļa virzienu uz skolu un no skolas, veicināt izpratni par ceļu satiksmes noteikumiem. Svarīgākie sasniedzamie rezultāti: atrod attēlus, aplūko tos, atrod apgūtos vārdus, parāda objektus dažādos attēlos, fotogrāfijās, parāda un atrod atbilstošus simbolus; Temata apguves norise: izrāda iniciatīvu ievērot drošības noteikumus uz ielas; prot sniegt palīdzību draugam, demonstrēt apgūtās prasmes vecākiem, skolēna pavadonim; lieto apgūtos vārdus, atbild uz jautājumiem, parāda nosauktos attēlus, izrāda interesi sadarboties, izrāda patstāvību, pētot atbilstošo tematu citos zināšanu ieguves avotos; runā, stāsta, piedalās aktivitātēs, demonstrē apgūto, pastāstot par dzīves vietu, transporta līdzekļiem, drošības noteikumiem. Pilsētas objekti Transports Iela, ceļš uz skolu Sabiedrība un drošība Pilsētas objekti, sabiedriskās apmeklējuma vietas. Vēro attēlus, klausās un atbild uz jautājumiem, izpilda uzdevumus pilsētas objektu nozīmes skaidrošanā, piederībā, diferencēšanā, salīdzināšanā. Iepazīst Latvijas karti un lielākās pilsētas. Ar vingrinājumu palīdzību stāsta par sabiedrībai nozīmīgo vietu apmeklējumu. Mācās atbildēt uz jautājumiem, klausās, salīdzina, atlasa vajadzīgo informāciju. Pilsētas transporta līdzekļi. Drošības noteikumi, kārtības un uzvedības noteikumi. Starppriekšmetu saikne: latviešu valoda, matemātika, sociālās zinības, dabaszinības. Ietve. Brauktuve. Drošība uz ielas, draudi veselībai un dzīvībai. Sociālais stāsts. Kā rīkoties braukšanas laikā? Skolēni mācās demonstrēt braukšanas ritmu, mācās par to runāt, parādīt ar simboliem. Vingrinājumi tematu nostiprināšanai. Skolēni mācās atpazīt drošu un nedrošu uzvedību. Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 11

12 Komentāri: Temata izklāsts saistīts ar pilsētas objektu kā pilsētu raksturojošu sastāvdaļu iepazīšanu. Latvijas pilsētu nosaukumi, transporta līdzekļu daudzums, pilsētas objektu nosaukumi un attēli, uzvedības un drošības noteikumi un cilvēka drošība transportā, sociālais stāstījums par pilsētas transporta lietošanas noteikumiem ļauj skolēniem iepazīt sevi, uzzināt drošības noteikumus uz ielas. Tematu apguve palīdzēs skolēniem attīstīt novērošanas prasmi, atlasot, aplūkojot, diferencējot pilsētas objektus, to nosaukumus, objekta izskata atpazīšanas zīmes, simbolus, detaļas. Visi uzdevumi izpildāmi praktiskajā darbībā. Pirmais objekta iepazīšanas posms ir reālais objekts un vieta; otrais attēls, fotogrāfija; trešais nosaukums, vārds, simbols. Galvenais akcents ir skolēna patstāvības izaugsme ceļā uz skolu un atgriežoties mājās. Pilsētas objektu atpazīšana virzienā uz skolu un no tās pilnveido skolēna pašapziņu. Skolēnu drošas uzvedības veidošanai uz ielas izmantoti ceļu satiksmes noteikumi, ceļu satiksmes zīmju iepazīšana, pulksteņa laika iepazīšana vingrinājumos, nelielu četrrindu mācīšanās, nostiprinot apgūto. Temata apguvei izmantojamas aktivitāšu lapas no darba burtnīcām: Latviešu valoda un sociālās zinības" ( lpp.), Dizains un tehnoloģijas, dabaszinības un sociālās zinības ( lpp.) un Matemātika un sociālās zinības ( lpp.). Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 12

13 5. temats. Es - laukos Temata apguves mērķis: Veidot izpratni par jēdzienu lauki. Sniegt zināšanas par objektiem laukos, infrastruktūru mazapdzīvotā vietā, lauku saimniecības uzturēšanas priekšmetiem. Iepazīstināt ar lauku dzīvesveidu un mājdzīvnieku aprūpēšanu. Svarīgākie sasniedzamie rezultāti: atrod apgūtos vārdus, simbolus, lieto tos savā valodā, stāsta, atstāsta, izmanto alternatīvos līdzekļus; klausās pedagoga stāstījumu, piedalās tā analizēšanā, atrod vajadzīgo attēlos; atbild un diferencē jautājumus: Kas? Kur? Kad? Kā? Kāda? Kāds? lieto priekšmetu un objektu nosaukumus dzīves situācijās; skaidro notikumus lauku dzīvē, izprot mājlopu audzēšanas nozīmi cilvēku dzīvē; ievēro un apzinās drošību dzīvei laukos pie ūdens tvertnēm, dabā, saskarē ar mājlopiem; skaidro un dalās pieredzē par dzirdēto un redzēto ar draugiem; klausās, analizē dzirdēto informāciju, izmanto atbalsta līdzekļus; meklē informāciju interneta avotos, pievērš tam uzmanību. Temata apguves norise: Lauku sēta Dārzs Mājlopi Lauku darbi Vēro attēlus, klausās lasāmo vielu, izpilda uzdevumus satura nostiprināšanai. Izmanto Widgit simbolus. Dīķis. Aprakstošs stāstījums. Atrod attēlā stāstījuma vietas, detaļas, apliecina teksta izpratni. Uzkrāj pieredzi par dzīves un veselības draudiem. Lauku sēta. Priekšstats par lauku dzīvi, darbiem laukos, mājdzīvniekiem, mājlopiem. Vingrinājumi dzīvo būtņu mājokļu diferencēšanā. Dārzeņu, augļu, ogu nosaukumi, audzēšanas vieta, nozīme veselībai. Darbs ar jautājumiem: Kas? Kur? Kad? Kā? Kāds? Kāda? Uzdevumu praktiskā risināšana, iepazīstot Widgit. Mājlopi, mājdzīvnieki, dzīvnieku mazuļi. Dažādu uzdevumu izpildīšana zināšanu un prasmju nostiprināšanai. Traktors. Galvenie darba instrumenti un mašīnas laukos. Darbi laukos. Darbības ar attēliem lauku darbu sezonu raksturošanai. Starppriekšmetu saikne: latviešu valoda, matemātika, sociālās zinības, dabaszinības, mājturība un tehnoloģijas, vizuālā māksla. Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 13

14 Komentāri: Temata izklāsts saistīts ar konkrētiem reālās dzīves procesiem skolēna laukos. Skolēni apgūst laukos esošo priekšmetu nosaukumus, mācās tos atrast un parādīt attēlos, klausīties stāstus, piedalīties diskusijā par tematu. Tematu ietvaros ir iekļauti pieci stāsti vieglajā valodā. Skolēni mācās analizēt sižetu, izmantot attēlus un Widgit simbolus kā atbalsta līdzekļus atstāstīšanā, zināšanu un prasmju prezentēšanā. Pedagogs izmanto un pielāgo skolēna vajadzībām nepieciešamās saziņas frāzes, teikumus, dialogus, teksta modeļus un situācijas sociālo prasmju pilnveidošanai. Alternatīvās komunikācijas līdzekļu izmantošana palīdz skolēnam saprast, kas atrodas laukos, kā katrs priekšmets tiek izmantots, kā ar to darboties. Skolēniem, kuri nedzīvo laukos un kuriem nav priekšstata par lauku dzīves vidi, pedagoga vadībā (pēc praktiskās lauku dzīves iepazīšanas) varētu iepazīt to tuvāk un nostiprināt zināšanas un prasmes par dzīvi laukos. Temata apguvei izmantojamas darba lapas no darba burtnīcām: Latviešu valoda un sociālās zinības" (33-40.lpp.), Dizains un tehnoloģijas, dabaszinības un sociālās zinības ( lpp.) un Matemātika un sociālās zinības ( lpp.). Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 14

15 6. temats. Es - dabā Temata mērķis: Veidot priekšstatu par dabas sistēmām un procesiem. Sniegt zināšanas par ekoloģiju un dabas aizsardzību. Iepazīstināt ar Latvijas dzīvo dabu, sniegt zināšanas par ekoloģiju, veidot priekšstatu par cilvēka attieksmi pret dabu, parādīt cilvēka un dabas mijiedarbību ikdienas dzīvē. Svarīgākie sasniedzamie rezultāti: atrod un parāda, diferencē un grupē dzīvas būtnes, augus, dabas procesus; Temata apguves norise: cenšas stāstīt, parāda jēdzienam atbilstošo fotogrāfiju, attēlu, atrod vārdus, nosaukumus; demonstrē vēlmi aplūkot attēlus, pētīt, runāt, stāstīt, atstāstīt; izrāda interesi papildu informācijas meklēšanā, piemēram: enciklopēdijā, televīzijā vai tuvākā apkārtnē; ar dabas zinātnes procesu apguvi skolēni pilnveido klausīšanās, atkārtošanas, pārrakstīšanas, stāstīšanas, novērošanas, pētīšanas, eksperimentēšanas prasmes; vēro, domā, pēta Latvijas dzīvo dabu. Mežs un pļava Upes, ezeri un jūras Dzīvā daba Gadalaiki Aprakstoši stāstījumi Mežā un Pļavā. Dabas parādības, dabas objekti, atšķirība starp dažādiem dabas objektiem. Ūdens riņķojums dabā. Latvijas ezeru, upju un jūras iepazīšana. Tuvākās apkārtnes izpēte. Dzīvās dabas izpēte. Auga sastāvdaļas. Zooloģiskais, botāniskais dārzs, dabas takas. Fotogrāfiju izpēte, lai raksturotu jēdzienu atšķirības, salīdzinātu reālo situāciju ar ilustrācijām un simboliem. Sarunas par vides saudzēšanas paņēmieniem, par dabas aizsardzības noteikumu ievērošanas pieredzi. Piedalīšanās dabas aizsardzībā. Bīstamas situācijas dabā. Laikapstākļu nozīme cilvēka dzīvē. Uzdevumi, iepazīstot sevi dažādos dabas apstākļos. Starppriekšmetu saikne: latviešu valoda, matemātika, sociālās zinības, dabaszinības, mājturība un tehnoloģijas, vizuālā māksla. Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 15

16 Komentāri: Temata mācību saturs veidots tā, lai skolēniem saprotamā, vienkāršā veidā tiktu mācītas sarežģītas dabaszinātnes kategorijas un dabas norišu procesi. Skolēniem dota iespēja klausīties, atbildēt uz jautājumiem un aplūkot attēlus. Galvenais mērķis ir radīt interesi par dabas procesiem, veidot labvēlīgu attieksmi vides un veselības saglabāšanā. Pedagogs izmanto un pielāgo skolēna vajadzībām temata saturu, nepieciešamības gadījumā samazinot tā apjomu un atlasot nepieciešamo. Ievietotais materiāls, kuru veido fotogrāfijas, attēli, teksti un uzdevumi ir izvēlēti tā, lai atbilstošos jēdzienus varētu aplūkot dabā, pētīt praktiski, eksperimentēt, izmantojot tuvāko apkārtni. Temata apguvei izmantojamas darba lapas no darba burtnīcām: Latviešu valoda un sociālās zinības" ( lpp.), Dizains un tehnoloģijas, dabaszinības un sociālās zinības ( lpp.) un Matemātika un sociālās zinības ( lpp.). Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 16

17 7. temats. Es Latvijā Temata apguves mērķis: Veidot pozitīvu attieksmi pret savu dzimteni un vietu, kurā dzīvo. Sniegt zināšanas par Latvijas simboliem, gadskārtu svētkiem. Mācīt svinēt svētkus, rosināt līdzdarboties izglītības iestādes pasākumos. Svarīgākie sasniedzamie rezultāti: atrod un parāda nosauktos vārdus un simbolus; Temata apguves norise: apzinās savu dzīves vietu Latvijā; lieto grāmatas tematiku vārdu un nosaukumu paskaidrošanai; izturas ar cieņu pret Latvijas simboliem un tradīcijām; aktīvi piedalās gadskārtu tradīciju svinēšanā, veido atbilstošus rotājumus savā skolā, dzīves vietā. Latvijas novadi Gadskārtu ieražu svētki Latvijas folklora Pasaule Latvijas valsts simboli. Latvijas himnas klausīšanās, atkārtošana,, himnas vārdu skaidrošana. Latvijas ievērojamo vietu attēlu aplūkošana, atpazīšana, to raksturošana. Latviešu tautas tērpa detaļas un elementi. Latvijas karte, Latvijas robežas, Latvijas novadi: Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale. Svētku un tradīciju simboli, zīmes, mīklas. Svētku svinēšana. Pasakas Suņa un kaķa ienaids klausīšanās, teikumu atkārtošana, pārstāstīšana. Mīklas. Stāsts par Rīgu. Latvijas bagātības: kokapstrāde, lauksaimniecība un zvejniecība. Jautājumi pētīšanai, vārdu un jēdzienu skaidrošanai, zināšanu paplašināšanai par savu Dzimteni. Starppriekšmetu saikne: latviešu valoda, matemātika, sociālās zinības, dabas zinības, mājturība un tehnoloģijas, vizuālā māksla. Komentāri: Temata iepazīšana sākas ar Latvijas kartes izpēti un Latvijas simbolu vērošanu. Atbilstoši skolēnu attīstības īpatnībām ir piemērots ilustratīvais materiāls reālu objektu un priekšmetu fotogrāfijas un attēli. Sarežģītu tekstu vizualizēšanai izmantoti alternatīvās atbalsta Widgit komunikatīvās sistēmas simboli. Vārdu atmiņas trenēšanai ievietoti īsi tautasdziesmu panti un vienkārši dzejoļi. Saistībā ar gadskārtu svētkiem piedāvāts iepazīties ar tautas folkloru. Mīklas, dzejoļi un pasaku sižeti rosina domāt, saprast notikumus, salīdzināt un paskaidrot vārdu nozīmi. Temata apguvei izmantojamas darba lapas no darba burtnīcām: Latviešu valoda un sociālās zinības" ( lpp.), Dizains un tehnoloģijas, dabaszinības un sociālās zinības ( lpp.) un Matemātika un sociālās zinības ( lpp.). Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 17

18 8. temats. Es sabiedrībā Temata apguves mērķis: Mācīt adekvāti reaģēt dažādās situācijās ar cilvēkiem, izprast savas un citu emocijas. Veidot izpratni par pozitīvu un negatīvu rīcību attiecībās ar līdzcilvēkiem. Svarīgākie sasniedzamie rezultāti: zina un demonstrē emocijas un jūtas atbilstoši situācijām, paskaidro savas emocijas, pilnveido vārdu krājumu; lieto pieklājības vārdus, sniedz palīdzību citiem; Temata apguves norise: izrāda interesi par profesijām, saprot, kuru profesiju elementus izpilda skolā; veido pozitīvas attiecības ar draugiem un pieaugušajiem, paskaidro savu izvēli; cenšas patstāvīgi organizēt savu brīvo laiku, izmanto to mērķtiecīgi; mācās runāt par savu brīvā laika pavadīšanu, atrast vajadzīgos vārdus, nododot informāciju citiem; analizē sižetus, pilnveido vārdu krājumu. Attiecības Profesijas un darbs Brīvais laiks Uzvedības kultūra Emocijas un jūtas. Uzdevumi savu un citu emociju un jūtu iepazīšanā. Uzdevumi attiecību atpazīšanā. Teksta analīze. Uzvedības modeļi saskarsmē ar nepazīstamiem cilvēkiem. Teksta klausīšanās, atkārtošana, diskusija par tematu. Es un mani draugi. Stāstījums attiecību jēdziena nostiprināšanai. Cilvēka fiziskās un psiholoģiskās īpašības. Stāstījumi par profesijām galdniecībā un mājturībā. Profesijas un darba instrumenti. Brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tekstu Alda brīvdienas un Unas brīvdienas analīze, diskusija. Noteikumi dažādās situācijās saskarsmē ar līdzcilvēkiem. Starppriekšmetu saikne: latviešu valoda, matemātika, sociālās zinības, dabaszinības, mājturība un tehnoloģijas, vizuālā māksla. Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 18

19 Komentāri: Temats ietver radošās pašizpausmes vizualizāciju tēlos, kurus skolēns kopā ar pedagogu vēro un atdarina reālā darbībā.. Piedāvātas iespējas atpazīt emocijas un izjūtas dažādās situācijās, vērtēt citu cilvēku rīcību. Temata ietvaros aplūkotas profesijas, kuru elementus skolēni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem var izpildīt kopā ar pieaugušo. Ja pedagogs uzskata par nepieciešamu, var sarunās iekļaut arī citas profesijas un veidot diskusiju par tām, piemēram, vecāku profesijas. Būtiski ir veidot izpratnei par vaļasprieku un brīvā laika pavadīšanu pieņemto ētisko normu ietvaros. Izvirzīto mērķu realizēšanai palīdzēs temata izklāstā iekļautie sižeta teksti un vingrinājumi. Temata apguvei izmantojamas aktivitāšu lapas no darba burtnīcām: Latviešu valoda un sociālās zinības" ( lpp.), Dizains un tehnoloģijas, dabaszinības un sociālās zinības ( lpp.) un Matemātika un sociālās zinības ( lpp.). Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 19

20 Projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā Valsts izglītības satura centrs ESF projekts Nr /16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā