Judikatūras krājums. TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta) gada 16. jūnijā*
|
|
- Natālija Rudzītis
- pirms 1 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 Judikatūras krājums TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta) gada 16. jūnijā* Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Profesionālo kvalifikāciju atzīšana Direktīva 2005/36/EK 2. pants Piemērošanas joma 13. panta 2. punkts Reglamentētas profesijas Nosacījumi psihoterapeita profesijas nosaukuma izmantošanas tiesību iegūšanai uz citā dalībvalstī reģistrētas universitātes izdota diploma pamata LESD 45. un 49. pants Pārvietošanās brīvība un brīvība veikt uzņēmējdarbību Attiecīgās izglītības līdzvērtīguma vērtējums LES 4. panta 3. punkts Lojālas sadarbības starp dalībvalstīm princips Uzņemošās dalībvalsts veikta zināšanu un kvalifikācijas līmeņa, ko ļauj prezumēt citā dalībvalstī izsniegts diploms, apšaubīšana Nosacījumi Lietā C-577/20 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Korkein hallinto-oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) iesniedza ar gada 29. oktobra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts gada 4. novembrī, tiesvedībā, ko ir sākusi A, piedaloties Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto, TIESA (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen] (referents), tiesneši I. Ziemele, P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb] un A. Kumins [A. Kumin], ģenerāladvokāts: M. Špunars [M. Szpunar], sekretāre: S. Stremholma [C. Strömholm], administratore, ņemot vērā rakstveida procesu un gada 2. decembra tiesas sēdi, ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza: A vārdā A. Palmujoki, asianajaja, un J. Pihlaja, LV * Tiesvedības valoda somu. ECLI:EU:C:2022:467 1
2 Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto vārdā K. Heiskanen, M. Henriksson un M. Mikkonen, pārstāvji, Somijas valdības vārdā M. Pere, pārstāve, Francijas valdības vārdā A.-L. Desjonquères un N. Vincent, pārstāves, Nīderlandes valdības vārdā M. K. Bulterman un M. J. Langer, pārstāvji, Norvēģijas valdības vārdā K. S. Borge, pārstāve, kurai palīdz I. Meinich un T. Sunde advokater, Eiropas Komisijas vārdā L. Armati un T. Sevón, pārstāves, noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus gada 10. marta tiesas sēdē, pasludina šo spriedumu. Spriedums 1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV 2005, L 255, 22. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/55/ES (2013. gada 20. novembris) (OV 2013, L 354, 132. lpp.) (turpmāk tekstā Direktīva 2005/36 ), 13. panta 2. punkta, kā arī par LESD 45. un 49. panta interpretāciju. 2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, ko sākusi A, par Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto (Atļauju izsniegšanas un uzraudzības iestāde sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu jomā, Somija; turpmāk tekstā Valvira ) lēmumu atteikt atzīt viņai tiesības Somijā lietot psihoterapeita profesionālo nosaukumu. Atbilstošās tiesību normas Savienības tiesības 3 Direktīvas 2005/36 1., 3., 6., 11., 17. un 44. apsvērums ir formulēts šādi: (1) Saskaņā ar Līguma 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu viens no Kopienas uzdevumiem ir novērst dalībvalstu starpā personu brīvas pārvietošanās un pakalpojumu brīvas aprites šķēršļus. Attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem tas jo īpaši ietver tiesības nodarboties ar profesiju kā pašnodarbinātām personām vai darbiniekiem dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā viņi ieguvuši savu profesionālo kvalifikāciju. Turklāt Līguma 47. panta 1. punkts paredz to, ka attiecībā uz diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu pieņem direktīvas. [..] 2 ECLI:EU:C:2022:467
3 (3) Garantija, ko personām, kuras savu profesionālo kvalifikāciju ieguvušas kādā no dalībvalstīm, šī direktīva sniedz attiecībā uz darbības sākšanu vai veikšanu tajā pašā profesijā citā dalībvalstī ar tādām pašām tiesībām kā šīs dalībvalsts pilsoņiem, neskar prasību, ka migrējošajam profesionālim jāievēro visi nediskriminējošie nosacījumi attiecībā uz šādu darbības veikšanu, kādus pēdējā minētā dalībvalsts varētu izvirzīt, ja šādi nosacījumi ir objektīvi pamatoti un samērīgi. [..] (6) Pakalpojumu sniegšanas atvieglināšana ir jānodrošina, paturot prātā sabiedrības veselības un drošības striktu ievērošanu un patērētāju aizsardzību. Tādēļ būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz reglamentētām profesijām, kurām ir ietekme uz sabiedrības veselību vai drošību un kurās nodrošina pārrobežu pakalpojumu īslaicīgu vai gadījuma rakstura sniegšanu. [..] (11) To profesiju gadījumā, uz kurām attiecas kvalifikāciju atzīšanas vispārējā sistēma, turpmāk vispārējā sistēma, dalībvalstīm būtu jāsaglabā savas tiesības noteikt nepieciešamo minimālo kvalifikācijas līmeni, lai nodrošinātu savā teritorijā sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tomēr saskaņā ar Līguma 10., 39. un 43. pantu dalībvalsts nedrīkstētu prasīt, lai dalībvalsts pilsonis iegūst kvalifikāciju, kādu tā parasti nosaka tikai atbilstīgi savai izglītības sistēmai izsniegtajiem diplomiem, ja attiecīgā persona šo kvalifikāciju pilnīgi vai daļēji jau ieguvusi kādā citā dalībvalstī. Attiecīgi [..] būtu jānosaka, ka visām uzņēmējām dalībvalstīm, kurās kāda profesija tiek reglamentēta, jāņem vērā citā dalībvalstī iegūtā kvalifikācija un jāizvērtē, vai tā atbilst uzņēmējas dalībvalsts prasībām. Tomēr vispārējā atzīšanas sistēma neliedz dalībvalstīm piemērot personām īpašas prasības attiecībā uz nodarbošanos ar kādu profesiju [šajā dalībvalstī], ja tas saistīts ar tādu profesionālās darbības noteikumu piemērošanu, kuru pamatā ir vispārējas sabiedrības intereses. Šādi noteikumi attiecas uz, piemēram, profesionālās darbības organizēšanu, profesionālajiem standartiem tostarp tiem, kas attiecas uz ētiku kā arī uzraudzību un atbilstību [atbildību]. Visbeidzot, šīs direktīvas mērķis nav iejaukties dalībvalstu likumīgajās interesēs novērst to, ka to pilsoņi izvairās no attiecīgās valsts tiesību aktu piemērošanas profesionālās darbības jomā. [..] (17) Lai ņemtu vērā visas situācijas, kurās joprojām nav noteikumu attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, vispārējā sistēma būtu jāpaplašina, attiecinot to uz gadījumiem, kurus neaptver kāda specifiska sistēma, ja profesija nav ietverta kādā no šīm sistēmām vai ja lai gan profesija ir ietverta šādā specifiskā sistēmā pretendents kāda īpaša un ārkārtēja iemesla dēļ neatbilst tās nosacījumiem. [..] (44) Šī direktīva neskar pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu augstu līmeni veselības aizsardzībā un patērētāju aizsardzībā. 4 Šīs direktīvas 1. pantā Mērķis ir paredzēts: Šī direktīva paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalsts, kas darbības sākšanai vai veikšanai reglamentētā profesijā savā teritorijā izvirza nosacījumu, ka vajadzīgas specifiskas profesionālās ECLI:EU:C:2022:467 3
4 kvalifikācijas (turpmāk uzņēmēja dalībvalsts ), saistībā ar darbības sākšanu vai veikšanu šajā profesijā atzīst profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūtas vienā vai vairākās citās dalībvalstīs (turpmāk izcelsmes dalībvalsts ) un kuras ļauj personai ar šādu kvalifikāciju veikt darbību tajā pašā profesijā šajā dalībvalstī. Šajā direktīvā ir arī paredzēti noteikumi par daļēju piekļuvi reglamentētai profesijai un par citā dalībvalstī veiktas profesionālās prakses atzīšanu. 5 Minētās direktīvas 2. panta Joma 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka tā attiecas uz visiem dalībvalstu pilsoņiem, kas vai nu kā pašnodarbinātas personas, vai kā darbinieki vēlas veikt darbību reglamentētā profesijā, tostarp brīvajās profesijās, dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņi ieguvuši savu profesionālo kvalifikāciju. 6 Tās pašas direktīvas 3. panta Definīcijas 1. punktā ir noteikts: Šajā direktīvā lieto šādas definīcijas: a) reglamentēta profesija : profesionāla darbība vai profesionālu darbību kopums, uz kuras sākšanu, veikšanu vai veikšanu kādā noteiktā veidā tieši vai netieši attiecas normatīvos vai administratīvos aktos paredzēta prasība par īpašas profesionālās kvalifikācijas esamību; jo īpaši par veikšanas veidu uzskata tāda profesionālā nosaukuma lietošanu, kuru normatīvie vai administratīvie akti atļauj lietot vienīgi personām ar noteiktu profesionālo kvalifikāciju. Gadījumos, uz kuriem neattiecas definīcijas pirmais teikums, šā panta 2. punktā minētās profesijas uzskata par reglamentētām profesijām; b) profesionālās kvalifikācijas : kvalifikācijas, ko apstiprina kvalifikāciju apliecinošs dokuments, 11. panta a) punkta i) apakšpunktā minētais kompetences apliecinājums un/vai profesionālā pieredze; c) kvalifikāciju apliecinošs dokuments : diploms, sertifikāts un cita veida apliecinājums, kuru izsniegusi dalībvalsts iestāde, kas norīkota saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, un kurš apliecina tādas profesionālās apmācības sekmīgu pabeigšanu, kas apgūta galvenokārt Kopienā. Gadījumos, uz kuriem neattiecas definīcijas pirmais teikums, šā panta 3. punktā minētos apliecinošos dokumentus uzskata par kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem; d) kompetentā iestāde : jebkura iestāde vai struktūra, ko dalībvalsts īpaši pilnvarojusi izdot vai pieņemt apmācības diplomus un citus dokumentus vai informāciju, saņemt pieteikumus, kā arī pieņemt šajā direktīvā minētos lēmumus; e) reglamentēta izglītība un apmācība : jebkāda apmācība, kas īpaši paredzēta darbības veikšanai kādā konkrētā profesijā un kas aptver kursu vai kursus, kurus atbilstīgos gadījumos papildina profesionālā apmācība, pārbaudes prakse vai profesionālā prakse. [..]. Profesionālās apmācības, pārbaudes prakses vai profesionālās prakses struktūru un līmeni nosaka ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, vai arī to uzrauga vai apstiprina šim nolūkam norīkota iestāde; 4 ECLI:EU:C:2022:467
5 7 Direktīvas 2005/36 4. pantā Atzīšanas ietekme ir noteikts: 1. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana uzņēmējā dalībvalstī ļauj saņēmējiem minētajā dalībvalstī piekļūt tai pašai profesijai, kurā viņi ir kvalificēti izcelsmes dalībvalstī, un veikt to uzņēmējā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem. 2. Šīs direktīvas nolūkā profesija, kurā pretendents vēlas veikt darbību uzņēmējā dalībvalstī, ir tā pati profesija, kurai viņš kvalificēts izcelsmes dalībvalstī, ja tajā ietvertās darbības ir līdzvērtīgas. [..] 8 Šīs direktīvas 13. pants Atzīšanas nosacījumi ir formulēts šādi: 1. Ja piekļuve reglamentētai profesijai vai darbībai šādā profesijā uzņēmējā dalībvalstī ir atkarīga no tā, vai personai ir konkrētas profesionālās kvalifikācijas, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde atļauj pretendentiem piekļūt un darboties minētajā profesijā saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kurus piemēro tās pilsoņiem, ja viņiem ir kompetences apliecinājums vai kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kuri minēti 11. pantā un kurus prasa cita dalībvalsts, lai piekļūtu profesijai vai darbotos profesijā tās teritorijā. Kompetences apliecinājumus vai kvalifikāciju apliecinošus dokumentus izdod dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar minētās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem. 2. Piekļūt profesijai un veikt darbību tajā, kā aprakstīts 1. punktā, atļauj arī tiem pretendentiem, kas attiecīgajā profesijā iepriekšējo desmit gadu laikā vienu gadu veikuši pilna laika darbību vai līdzvērtīga kopēja ilguma laikposmā daļlaika darbību citā dalībvalstī, kura minēto profesiju nereglamentē, un kam ir viens vai vairāki kompetences apliecinājumi vai kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ko izdevusi cita dalībvalsts, kura minēto profesiju nereglamentē. Kompetences apliecinājumi un kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilst šādiem nosacījumiem: a) tos ir izdevusi dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar minētās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem; b) tie apliecina, ka persona, kas ir saņēmusi šos dokumentus, ir sagatavota veikt darbību attiecīgajā profesijā. Tomēr pirmajā daļā minēto viena gada profesionālo pieredzi var nepieprasīt, ja pretendenta kvalifikāciju apliecinošajos dokumentos ir apstiprināts, ka izglītība un apmācība bijusi reglamentēta. [..] ECLI:EU:C:2022:467 5
6 Somijas tiesības Likums par veselības aprūpes profesionāļiem 9 Saskaņā ar laki terveydenhuollon ammattihenkilöistä (559/1994) (Likums par veselības aprūpes profesionāļiem (559/1994), turpmāk tekstā Likums par veselības aprūpes profesionāļiem ) 2. panta pirmās daļas 2. punktu veselības aprūpes profesionālis šā likuma izpratnē ir persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības izmantot ar valdības noteikumiem nostiprinātu veselības aprūpes profesionāļa profesijas nosaukumu (profesionālis ar aizsargātu profesijas nosaukumu). Saskaņā ar šā paša likuma 2. panta otro daļu licencētam profesionālim, kuram ir atļauja, vai profesionālim ar aizsargātu profesijas nosaukumu ir tiesības strādāt attiecīgajā profesijā un izmantot attiecīgo profesijas nosaukumu. Arī citas personas ar pietiekamu izglītību, pieredzi un profesionālajām prasmēm var strādāt profesijā, kuras nosaukums ir aizsargāts. 10 Saskaņā ar Likuma par veselības aprūpes profesionāļiem 3.a panta trešo daļu Valvira ir kompetentā iestāde, kas minēta Direktīvā 2005/36 un laki ammattipätevyyden tunnustamisesta (1384/2015) (Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas likums (1384/2015), turpmāk tekstā Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas likums ). Noteikumi par veselības aprūpes profesionāļiem 11 Saskaņā ar asetus terveydenhuollon ammattihenkilöistä (564/1994) (Noteikumi par veselības aprūpes profesionāļiem (564/1994), turpmāk tekstā Noteikumi par veselības aprūpes profesionāļiem ) 1. pantu viens no profesijas nosaukumiem profesionāļiem ar aizsargātu profesijas nosaukumu, kas minēti Likuma par veselības aprūpes profesionāļiem 2. panta pirmās daļas 2. punktā, ir psihoterapeita nosaukums. 12 Saskaņā ar Noteikumu par veselības aprūpes profesionāļiem 2.a panta pirmo daļu, lai persona būtu tiesīga izmantot aizsargāto profesijas nosaukumu psihoterapeits, viņai ir jābūt ieguvušai psihoterapeita izglītību, ko nodrošina universitāte vai universitāte kopā ar citu izglītības iestādi. Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas likums 13 Saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas likuma 6. panta pirmo daļu profesionālās kvalifikācijas atzīšana ir balstīta uz kompetences apliecinājumu, konkrētu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu vai šādu dokumentu, kurus izsniegusi citas dalībvalsts kompetentā iestāde, kopumu. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana ir pakļauta nosacījumam, ka attiecīgajai personai savā izcelsmes dalībvalstī ir jābūt tiesībām strādāt profesijā, kuru īstenošanai viņa lūdz pieņemt lēmumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. 14 Saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas likuma 6. panta otro daļu profesionālās kvalifikācijas atzīšana attiecas arī uz pretendentu, kas pēdējo desmit gadu laikā savā profesijā ir strādājis vienu gadu uz pilnu darba slodzi vai līdzvērtīgu laikposmu uz nepilnu darba slodzi nevis Somijas Republikā, bet citā dalībvalstī, kurā attiecīgā profesija nav reglamentēta, un kam ir viens vai vairāki kompetences apliecinājumi vai viens vai vairāki kvalifikāciju apliecinoši dokumenti. Šiem dokumentiem ir jāpierāda to īpašnieka spēja strādāt attiecīgajā profesijā. Tomēr viena gada profesionālā pieredze nav nepieciešama, ja pretendenta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti attiecas uz reglamentētu apmācību. 6 ECLI:EU:C:2022:467
7 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi 15 Somijas pilsone A, pamatojoties uz Postgraduate Diploma in Solution Focused Therapy (trešā cikla diploms, kas apliecina uz risinājumiem vērstas terapijas apmācības apguvi, turpmāk tekstā attiecīgā apmācība ), ko gada 27. novembrī izsniegusi University of the West of England (Rietumanglijas universitāte, Apvienotā Karaliste, turpmāk tekstā UWE ), lūdza Valvira tiesības izmantot psihoterapeita profesijas nosaukumu, kas ir aizsargāts ar Somijas tiesisko regulējumu. 16 Attiecīgo apmācību UWE organizēja Somijā somu valodā, sadarbojoties ar Helsingin Psykoterapiainstituutti Oy, Somijas akciju sabiedrību, kas darbojas Somijā gadā ar Valvira sazinājās bijušie šo apmācību dalībnieki, kuri tai pauda bažas par vairākām nepilnībām šo apmācību faktiskajā saturā un to praktiskajā norisē, ņemot vērā to izvirzītos mērķus. Valvira pati sazinājās ar vairākām citām personām, kas arī bija piedalījušās šajā apmācībā un aprakstīja līdzīgu pieredzi. 18 Nebūdama pārliecināta par attiecīgās apmācības līdzvērtību prasībām, kas Somijas tiesiskajā regulējumā ir paredzētas par piekļuvi psihoterapeita profesijai un tās veikšanai, Valvira ar gada 29. jūnija lēmumu noraidīja A pieteikumu, galvenokārt pamatojoties uz to, ka A nebija sniegusi pietiekamu informāciju par šīs apmācības saturu. Ar gada 10. septembra lēmumu Valvira noraidīja A sūdzību par gada 29. jūnija lēmumu. 19 Ar gada 25. aprīļa spriedumu Helsingin hallinto-oikeus (Helsinku Administratīvā tiesa, Somija) noraidīja A celto prasību par Valvira gada 10. septembra lēmumu. Minētā tiesa nosprieda, ka, lai gan attiecīgā apmācība ir uzskatāma par norisinājušos Apvienotajā Karalistē. lai gan faktiski tā bija tikusi organizēta Somijā somu valodā. Tomēr Direktīvā 2005/36 paredzētā vispārējā kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšanas sistēma neuzliekot pienākumu apmierināt A pieteikumu, jo viņa neesot strādājusi psihoterapeita profesijā nedz Apvienotajā Karalistē kurā psihoterapeita profesija un psihoterapeitu apmācība nav reglamentēta, nedz citā dalībvalstī, kurā ir līdzīga sistēma. 20 Uzskatīdama, ka ir pierādīts, ka attiecīgajai apmācībai bija būtiskas nepilnības un atšķirības salīdzinājumā ar psihoterapeita apmācību Somijā, Helsingin hallinto-oikeus (Helsinku Administratīvā tiesa) atzina, ka Valvira bija pamatoti nolēmusi, ka A nav pierādījusi, ka viņas zināšanas un kvalifikācijas ir līdzvērtīgas tām, ko ieguvusi persona, kas ir ieguvusi psihoterapeita apmācību Somijā. Ar LESD garantētās pamatbrīvības arī neliekot Valvira pieņemto lēmumu par noraidīšanu atzīt par prettiesisku. 21 Savā apelācijas sūdzībā par šo spriedumu iesniedzējtiesā Korkein hallinto-oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) A apgalvo, ka attiecīgā apmācība ir jāuzskata par sniegtu Somijā un ka UWE kā kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka šī apmācība atbilst prasībām par psihoterapeita apmācību, kas Somijā ir paredzētas Noteikumos par veselības aprūpes profesionāļiem. Tādējādi attiecīgā apmācība esot jāatzīst par tādu, kas viņai dod tiesības izmantot psihoterapeita profesijas nosaukumu, ko viņa lūdz. 22 Tomēr gadījumā, ja attiecīgā apmācība nebūtu uzskatāma par sniegtu Somijā, tās atbilstība Somijā organizētai psihoterapeita apmācībai būtu jānovērtē, pamatojoties uz dokumentiem, kas attiecas uz attiecīgās apmācības programmas saturu un kvalitāti un ko ir iesnieguši A un apmācības organizatori. Valvira neesot veikusi šādu vērtējumu, bet savu lēmumu par noraidīšanu ECLI:EU:C:2022:467 7
8 pamatojusi ar anonīmām vēstulēm, atzinumu, kas tika lūgts Somijas universitātē, kura konkurē ar UWE, un intervijām, ko tā esot veikusi pati. Taču Savienības tiesībās noteiktais lojalitātes princips paredzot, ka Valvira nav jāapšauba dokumenta saturs, ko UWE ir izdevusi kā citas dalībvalsts kompetentā iestāde. 23 Valvira uzskata, ka citā dalībvalstī apgūtai psihoterapeita apmācībai ir jābūt salīdzināmai ar Somijas universitātēs patlaban nodrošināto apmācību. Šī iestāde uzskata, ka attiecīgā apmācība daudzējādā ziņā neatbilst materiālajiem un kvalitatīvajiem nosacījumiem, kādiem ir jāatbilst psihoterapijas apmācībai Somijā, un līdz ar to tā nevar radīt tiesības lietot psihoterapeita profesijas nosaukumu. Valvira piebilst, ka principā tā uzticas citu dalībvalstu universitāšu un citu izglītības iestāžu izsniegtajiem sertifikātiem, kā arī informācijai, ko tās sniedz attiecībā uz piedāvāto mācību saturu un praktiskajiem noteikumiem, un ka tā tos pārbauda tikai, ciktāl tas vajadzīgs, lai noteiktu atšķirības vai to neesamību starp Somijas izglītību un atbilstošo izglītību citā dalībvalstī. 24 Iesniedzējtiesa atgādina, ka citā lietā tā jau ir nospriedusi, ka nevar uzskatīt, ka attiecīgā izglītība nevar tikt uzskatīta par iegūtu Somijā Likuma par veselības aprūpes profesionāļiem izpratnē. Somijā psihoterapeita profesija ir reglamentēta profesija Direktīvas 2005/36 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, jo tiesības izmantot attiecīgo profesijas nosaukumu tiekot piešķirtas tikai personām, kurām ir piemērojamajā Somijas tiesiskajā regulējumā noteiktā profesionālā kvalifikācija. 25 Uz psihoterapeita profesiju attiecoties vispārējā kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšanas sistēma, kas konkrēti paredzēta šīs direktīvas pantā. Tā kā psihoterapeita profesija un mācības Apvienotajā Karalistē neesot reglamentētas, A situācijā esot piemērojams minētās direktīvas 13. panta 2. punkts. 26 Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka, tā kā A neatbilst šajā tiesību normā paredzētajam nosacījumam, saskaņā ar kuru viņai ir jābūt bijušai nodarbinātai psihoterapeita profesijā citā dalībvalstī, kurā šī profesija nav reglamentēta, viņa nevar pieprasīt tiesības strādāt šajā profesijā Somijā. 27 Iesniedzējtiesa nav pārliecināta, vai, neraugoties uz Direktīvas 2005/36 noteikumiem, A situācija ir jāizvērtē, ņemot vērā arī LESD 45. un 49. pantā garantētās pamatbrīvības, kā arī ar tām saistīto Tiesas judikatūru. Apstiprinošas atbildes gadījumā šī tiesa jautā, vai, lai pārliecinātos, ka citā dalībvalstī izdots diploms apliecina tā īpašnieka zināšanas un kvalifikāciju, kas ir ja ne identiskas, tad vismaz līdzvērtīgas tām, ko apliecina valsts diploms, uzņemošās dalībvalsts kompetentā iestāde var pamatoties arī uz citu informāciju, ko tā ir ieguvusi attiecībā uz attiecīgās izglītības nosacījumiem, vai arī tai ir jāņem vērā vienīgi tā informācija, ko šajā ziņā ir sniegusi kādas citas dalībvalsts universitāte, kā UWE. 28 Šādos apstākļos Korkein hallinto-oikeus (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus: 1) Vai Līgumā par Eiropas Savienības darbību garantētās pamatbrīvības un Direktīva 2005/36 ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei pretendenta tiesības veikt darbību reglamentētā profesijā ir jānovērtē saskaņā ar LESD 45. un 49. pantu un šajā saistībā pieņemto judikatūru (it īpaši spriedumiem, gada 7. maijs, Vlassopoulou, C-340/89, EU:C:1991:193, un gada 6. oktobris, Brouillard, C-298/14, EU:C:2015:652), lai gan šīs direktīvas 13. panta 2. punktā varētu būt saskaņoti nosacījumi darbības veikšanai reglamentētā profesijā, ar kādiem uzņēmējai dalībvalstij ir jāatļauj darbības veikšana profesijā 8 ECLI:EU:C:2022:467
9 pretendentam, kuram ir tādā dalībvalstī izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kurā šī profesija nav reglamentēta, bet kurš neatbilst šajā [minētās] direktīvas normā noteiktajai prasībai, lai varētu veikt darbību šajā profesijā? 2) Ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai Savienības tiesības ņemot vērā gada 6. oktobra sprieduma Brouillard (C-298/14, EU:C:2015:652, 55. punkts) pamatojumu par diplomu līdzvērtīguma ekskluzīvajiem vērtēšanas kritērijiem nepieļauj to, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde tādā situācijā kā šajā lietā savā vērtējumā par apmācības līdzvērtīgumu pamatojas arī uz citu informāciju par šīs apmācības konkrēto saturu un norisi, ko tai sniegušas citas personas, nevis minētās apmācības organizatori vai citas dalībvalsts iestādes? Ievada piezīmes 29 Jānorāda, ka atbilstošie fakti pamatlietā ir norisinājušies laikā, kad uz Apvienoto Karalisti attiecās Savienības tiesības. Līdz ar to LESD 45. un 49. pants, kā arī Direktīva 2005/36 šajā gadījumā var būt piemērojami. Par pirmo jautājumu 30 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2005/ panta 2. punkts, kā arī LESD 45. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pieteikums par piekļuvi reglamentētajai profesijai un atļauju strādāt šajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī, ko saskaņā ar šī 13. panta 2. punktu ir iesniegusi persona, kurai, pirmkārt, ir kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kas attiecas uz šo profesiju un kas ir izsniegts dalībvalstī, kurā šī profesija nav reglamentēta, un kura, otrkārt, neatbilst prasībai par darbības veikšanu šajā profesijā šajā 13. panta 2. punktā noteiktu minimālo laikposmu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jānovērtē, ņemot vērā LESD 45. vai 49. pantu. 31 Vispirms šajā gadījumā ir jānorāda, ka, lai gan ir taisnība, ka A apmeklēja apmācību, ko Somijā somu valodā organizēja UWE, sadarbojoties ar Helsingin Psykoterapiainstituutti, tomēr diplomu psihoterapijā A izsniedza UWE, kuras juridiskā adrese ir Apvienotajā Karalistē. 32 Saskaņā ar Direktīvas 2005/36 2. panta 1. punktu tā attiecas uz visiem dalībvalstu pilsoņiem, kas vai nu kā pašnodarbinātas personas, vai kā darbinieki vēlas veikt darbību reglamentētā profesijā, tostarp brīvajās profesijās, dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņi ieguvuši savu profesionālo kvalifikāciju. 33 Turklāt saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 1. punkta b) d) apakšpunktu profesionālās kvalifikācijas, tostarp ir kvalifikācijas, ko apliecina tāds kvalifikāciju apliecinošs dokuments kā it īpaši diploms, ko ir izsniegusi kompetenta dalībvalsts iestāde un kas apliecina tādas profesionālās apmācības sekmīgu pabeigšanu, kas apgūta galvenokārt Eiropas Savienībā. 34 No tā izriet, ka, tā kā pamatlietā aplūkoto kvalifikāciju apliecinošo dokumentu, kas apliecina Savienībā iegūtu profesionālo izglītību, ir izsniegusi kompetenta iestāde dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā A plāno strādāt reglamentētā profesijā, pamatlietā aplūkotā situācija var ietilpt Direktīvas 2005/36 piemērošanas jomā. ECLI:EU:C:2022:467 9
10 35 Tomēr no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un it īpaši no pirmā jautājuma izriet, ka A neatbilst Direktīvas 2005/ panta 2. punktā paredzētajai prasībai būt strādājušam profesijā, uz kuru viņa atsaucas, šajā tiesību normā paredzētajā minimālo laikposmu. Šādos apstākļos A ne tikai nevar atsaukties ne uz šo tiesību normu, ne arī plašāk uz Direktīvas 2005/ pantā paredzēto vispārējo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšanas sistēmu, bet arī nevar atsaukties uz citu ar šo direktīvu ieviesto profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmu. 36 Tādējādi ir jānosaka, vai tāda situācija kā A situācija ir jāizvērtē, ņemot vērā LESD 45. vai 49. pantu. 37 Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, pirmkārt, ka personu brīva pārvietošanās netiktu īstenota pilnībā, ja dalībvalstis varētu liegt izmantot LESD 45. un 49. pantu tiem saviem pilsoņiem, kuri ir izmantojuši Savienības tiesībās paredzētos atvieglojumus un kuri ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju citā dalībvalstī, nevis savā pilsonības valstī. Šis apsvērums ir piemērojams arī tad, ja dalībvalsts pilsonis citā dalībvalstī ir ieguvis universitātes kvalifikāciju, uz kuru viņš vēlas atsaukties savas pilsonības dalībvalstī (šajā nozīmē skat. spriedumu, gada 6. oktobris, Brouillard, C-298/14, EU:C:2015:652, 27. punkts). 38 Lietā, kurā tika pasludināts gada 6. oktobra spriedums Brouillard (C-298/14, EU:C:2015:652), tā kā ieinteresētā persona dalībvalstī, kuras pilsonis tā ir, atsaucās uz universitātes diplomu, ko tā bija ieguvusi citā dalībvalstī, Tiesa šī sprieduma 29. punktā uzskatīja, ka tai nevar tikt atteikta LESD tiesību normu par personu brīvu pārvietošanos piemērošana un ka apstāklim, ka šis diploms bija iegūts studijās tālmācībā, šajā ziņā nav nozīmes. 39 Tas pats attiecas uz tādu personu kā A, kas savas pilsonības dalībvalstī atsaucas uz universitātes diplomu, ko viņa ir ieguvusi citā dalībvalstī, pat ja tas tā ir pēc apmācības, kas ir sniegta pirmajā dalībvalstī sadarbībā ar iestādi, kuras kompetencē ir izsniegt šādu diplomu citā dalībvalstī. 40 Otrkārt, ir jāatgādina, ka dalībvalsts iestādēm, kurās Savienības valstspiederīgais ir iesniedzis pieteikumu atļaut veikt darbību profesijā, kurai piekļuve saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atkarīga no tā, vai ir iegūts diploms vai profesionālā kvalifikācija, vai arī ir pabeigta prakse, ir jāņem vērā visi diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā arī atbilstoša ieinteresētās personas pieredze, salīdzinot, pirmkārt, prasmes, ko apliecina šie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, un šo pieredzi un, otrkārt, valsts tiesību aktos prasītās zināšanas un kvalifikācijas (spriedums, gada 8. jūlijs, Lietuvos Respublikos sveikatos apsaugos ministerija, C-166/20, EU:C:2021:554, 34. punkts un tajā minētā judikatūra). 41 Tā kā šajā judikatūrā tikai ir izklāstīts LESD paredzētajām pamatbrīvībām raksturīgais princips, šī principa juridiskā nozīme nemazinās tāpēc, ka ir pieņemtas direktīvas par diplomu savstarpēju atzīšanu (spriedums, gada 8. jūlijs, Lietuvos Respublikos sveikatos apsaugos ministerija, C-166/20, EU:C:2021:554, 35. punkts un tajā minētā judikatūra). 42 Direktīvu par diplomu savstarpēju atzīšanu, konkrēti Direktīvas 2005/36 mērķis nav un tās nevar apgrūtināt diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšanu situācijās, uz kurām tās neattiecas (spriedums, gada 3. marts, Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto (Ārstu pamatapmācība) (C-634/20, EU:C:2022:149, 37. punkts un tajā minētā judikatūra). 10 ECLI:EU:C:2022:467
11 43 Tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, kurā, kā izriet no šī sprieduma 35. punkta, attiecīgā persona neatbilst nevienas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas, kas ieviesta ar Direktīvu 2005/36, nosacījumiem, attiecīgajai dalībvalstij ir jāievēro šī sprieduma 40. punktā atgādinātie pienākumi profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā, kuri ir piemērojami situācijām, uz kurām attiecas gan LESD 45. pants, gan LESD 49. pants (spriedums, gada 8. jūlijs, Lietuvos Respublikos sveikatos apsaugos ministerija, C-166/20, EU:C:2021:554, 38. punkts un tajā minētā judikatūra). 44 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2005/ panta 2. punkts, kā arī LESD 45. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pieteikums par piekļuvi reglamentētai profesijai un atļauju strādāt šajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī, ko saskaņā ar šī 13. panta 2. punktu ir iesniegusi persona, kurai, pirmkārt, ir kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kas attiecas uz šo profesiju un kas ir izsniegts dalībvalstī, kurā šī profesija nav reglamentēta, un kura, otrkārt, neatbilst prasībai par darbības veikšanu šajā profesijā šajā 13. panta 2. punktā noteiktu minimālo laikposmu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jānovērtē, ņemot vērā LESD 45. vai 49. pantu. Par otro jautājumu 45 Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Savienības tiesības, it īpaši LESD 45. un 49. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj to, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai ir iesniegts pieteikums atļaujai strādāt reglamentētā profesijā šajā dalībvalstī, savu vērtējumu par izglītības līdzvērtīgumu, uz kuru pieteikuma iesniedzējs atsaucas attiecībā uz attiecīgo apmācību minētajā dalībvalstī, balsta arī uz tādu informāciju par šīs apmācības konkrēto saturu un norisi, ko tai ir sniegušas personas, kas nav šīs apmācības organizatori, vai citas dalībvalsts kompetentās iestādes. 46 Jāatgādina, ka tādā situācijā kā pamatlietā, kurā attiecīgā persona neatbilst nevienas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas, kas izveidota ar Direktīvu 2005/36, nosacījumiem, bet kurai ir piemērojams LESD 45. vai 49. pants, attiecīgajai dalībvalstij ir jāievēro tās pienākumi profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā, kas atgādināti šā sprieduma 40. punktā (pēc analoģijas skat. spriedumu, gada 3. marts, Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto (Ārstu pamatapmācība), C-634/20, EU:C:2022:149, 41. punkts). 47 Šā sprieduma 40. punktā minētās salīdzinošās pārbaudes procedūrai ir jāļauj uzņēmējas dalībvalsts iestādēm objektīvi pārliecināties, ka ārvalstu diploms apliecina, ka tā īpašniekam ir zināšanas un kvalifikācijas, kas ir ja ne identiskas, tad vismaz līdzvērtīgas tām, kuras apliecina valsts diploms. Šā ārvalstu dokumenta līdzvērtīguma pārbaude ir jāveic, ņemot vērā tikai personas, kurai tas izsniegts, zināšanu un kvalifikāciju līmeni, ko šis dokuments, ņemot vērā studiju un ar to saistīto praktisko mācību raksturu un ilgumu, ļauj prezumēt (spriedums, gada 3. marts, Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto (Ārstu pamatapmācība) (C-634/20, EU:C:2022:149, 42. punkts un tajā minētā judikatūra). 48 Šajā ziņā ir jānorāda, ka šīs salīdzinošās pārbaudes procedūras priekšnosacījums ir dalībvalstu savstarpēja uzticība profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus izdevusi katra dalībvalsts. Līdz ar to uzņēmējas dalībvalsts iestādei principā tāds citas dalībvalsts iestādes izsniegts dokuments kā tostarp diploms ir jāuzskata par patiesu. ECLI:EU:C:2022:467 11
12 49 Tomēr, ja dalībvalsts kompetentajai iestādei ir nopietnas šaubas, kas pārsniedz vienkāršas aizdomas, par dokumenta autentiskumu vai patiesumu, to izdevušajai iestādei vai struktūrai pēc šīs pirmās iestādes lūguma ir jāpārskata attiecīgā dokumenta pamatotība un vajadzības gadījumā tas jāizņem (spriedums, gada 19. jūnijs, Tennah-Durez, C-110/01, EU:C:2003:357, 80. punkts). 50 Tādējādi, ja dalībvalsts kompetentā iestāde iesniedz izdevējiestādei konkrētus elementus, kas veido saskanīgu norāžu kopumu, kas liek domāt, ka diploms, uz kuru atsaucas pieteikuma iesniedzējs, neatspoguļo zināšanu un kvalifikācijas līmeni, ko tas ļauj prezumēt kā tādu, ko tā īpašnieks ir ieguvis atbilstoši šī sprieduma 47. punktā atgādinātajai sistēmai, izdevējiestādei saskaņā ar LES 4. panta 3. punktā noteikto lojālas sadarbības principu ir pienākums, ņemot vērā šos elementus, pārskatīt diploma izsniegšanas pamatotību un vajadzības gadījumā tas jāatsauc. 51 Minēto konkrēto elementu vidū attiecīgā gadījumā var būt informācija, ko sniedz gan personas, kas nav attiecīgās apmācības organizētāji, gan citas dalībvalsts iestādes, pildot savus pienākumus. 52 Uzņēmējas dalībvalsts iestāde, kurai, kā tas izriet no šī sprieduma 48. punktā atgādinātās judikatūras, principā tāds dokuments kā citas dalībvalsts iestādes izsniegts diploms ir jāuzskata par patiesu, principā nevar apšaubīt profesionālo zināšanu un kvalifikāciju līmeni, ko kā šis diploms ļauj prezumēt tā īpašnieks ir ieguvis, ja izdevējiestāde, ņemot vērā šī sprieduma 50. punktā minētos elementus, ir pārskatījusi šī diploma izdošanas pamatotību un nav to atsaukusi (pēc analoģijas skat. spriedumu, gada 19. jūnijs, Tennah-Durez, C-110/01, EU:C:2003:357, 79. punkts). Tikai izņēmuma gadījumos uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pamatoti apšaubīt zināšanu un kvalifikācijas līmeni, ko kā šis diploms ļauj prezumēt ir ieguvis tā īpašnieks. 53 Tādējādi gadījumā, kad lietas apstākļi, kas kā pamatlietā ir norisinājušies uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, acīmredzami norāda uz minētā diploma patiesuma neesamību, šai dalībvalstij nav pienākuma tos ignorēt (pēc analoģijas skat. spriedumu, gada 27. septembris, van de Bijl, 130/88, EU:C:1989:349, 25. un 26. punkts). 54 Proti, uzņēmējai dalībvalstij nevar liegt tiesības pieņemt tiesību normas, lai nepieļautu, ka attiecīgās personas izmanto LESD nostiprinātās personu pārvietošanās brīvības, lai izvairītos no profesionālās izglītības prasībām, kas noteiktas valsts diploma īpašniekiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, gada 27. septembris, van de Bijl, 130/88, EU:C:1989:349, 26. punkts). 55 It īpaši ir ticis nospriests, ka sabiedrības veselības aizsardzība ir primārs vispārējo interešu apsvērums, kas var attaisnot valsts pasākumu, kas ierobežo minētās aprites brīvības, ar nosacījumu, ka tas ir piemērots izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas nepieciešams šī mērķa sasniegšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, gada 21. septembris, Malta Dental Technologists Association un Reynaud, C-125/16, EU:C:2017:707, 58. un 59. punkts). 56 Šajā kontekstā ir jāprecizē, ka diploma patiesuma neesamība ir acīmredzama tostarp tad, ja ir skaidrs, ka iegūtās izglītības faktiskais saturs būtiski atšķiras no izglītības satura, kas izriet no attiecīgā diploma. 57 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka LESD 45. un 49. pants, skatīti kopā ar LES 4. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurai ir iesniegts pieteikums atļaut strādāt šajā dalībvalstī reglamentētā profesijā, citas dalībvalsts iestādes izsniegts diploms ir jāuzskata par patiesu un principā tā nevar 12 ECLI:EU:C:2022:467
13 apšaubīt zināšanu un kvalifikāciju līmeni, ko kā šis diploms ļauj prezumēt ir ieguvis pieteikuma iesniedzējs. Tikai tad, ja tai ir nopietnas šaubas, kas ir balstītas uz konkrētiem elementiem, kas veido saskaņotu norāžu kopumu, kas liek domāt, ka diploms, uz kuru atsaucas lūguma iesniedzējs, neatspoguļo zināšanu un kvalifikāciju līmeni, ko tas ļauj prezumēt kā tādu, ko ieguvis šī pieteikuma iesniedzējs, šī iestāde var lūgt izdevējiestādei, ņemot vērā šos elementus, pārskatīt minētā diploma izsniegšanas pamatotību, un šai pēdējai minētajai iestādei attiecīgā gadījumā tas ir jāatsauc. Minēto konkrēto elementu vidū attiecīgā gadījumā var būt informācija, ko sniedz gan personas, kas nav attiecīgās apmācības organizētāji, gan citas dalībvalsts iestādes, pildot savus pienākumus. Ja izdevēja iestāde, ņemot vērā minētos elementus, ir pārskatījusi tā izsniegšanas pamatotību un nav to atsaukusi, uzņēmējas dalībvalsts iestāde minētā diploma izsniegšanas pamatotību var apšaubīt tikai izņēmuma kārtā, ja lietas apstākļi acīmredzami atklāj attiecīgā diploma patiesuma neesamību. Par tiesāšanās izdevumiem 58 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi. Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/55/ES (2013. gada 20. novembris) 13. panta 2. punkts, kā arī LESD 45. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pieteikums par piekļuvi reglamentētai profesijai un atļauju strādāt šajā profesijā uzņēmējā dalībvalstī, ko saskaņā ar šī 13. panta 2. punktu ir iesniegusi persona, kurai, pirmkārt, ir kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kas attiecas uz šo profesiju un kas ir izsniegts dalībvalstī, kurā šī profesija nav reglamentēta, un kura, otrkārt, neatbilst prasībai par darbības veikšanu šajā profesijā šajā 13. panta 2. punktā noteiktu minimālo laikposmu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jānovērtē, ņemot vērā LESD 45. vai 49. pantu. 2) LESD 45. un 49. pants, skatīti kopā ar LES 4. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurai ir iesniegts pieteikums atļaut strādāt šajā dalībvalstī reglamentētā profesijā, citas dalībvalsts iestādes izsniegts diploms ir jāuzskata par patiesu un principā tā nevar apšaubīt zināšanu un kvalifikāciju līmeni, ko kā šis diploms ļauj prezumēt ir ieguvis pieteikuma iesniedzējs. Tikai tad, ja tai ir nopietnas šaubas, kas ir balstītas uz konkrētiem elementiem, kas veido saskaņotu norāžu kopumu, kas liek domāt, ka diploms, uz kuru atsaucas lūguma iesniedzējs, neatspoguļo zināšanu un kvalifikāciju līmeni, ko tas ļauj prezumēt kā tādu, ko ieguvis šī pieteikuma iesniedzējs, šī iestāde var lūgt izdevējiestādei, ņemot vērā šos elementus, pārskatīt minētā diploma izsniegšanas pamatotību, un šai pēdējai minētajai iestādei attiecīgā gadījumā tas ir jāatsauc. Minēto konkrēto elementu vidū attiecīgā gadījumā var būt informācija, ko sniedz gan personas, kas nav attiecīgās apmācības organizētāji, gan citas dalībvalsts iestādes, pildot savus pienākumus. Ja izdevēja iestāde, ņemot vērā minētos elementus, ir pārskatījusi tā izsniegšanas pamatotību un nav to atsaukusi, uzņēmējas dalībvalsts iestāde minētā diploma izsniegšanas pamatotību var apšaubīt tikai izņēmuma kārtā, ja lietas apstākļi acīmredzami atklāj attiecīgā diploma patiesuma neesamību. ECLI:EU:C:2022:467 13
14 [Paraksti] 14 ECLI:EU:C:2022:467
Judikatūras krājums TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta) gada 22. oktobrī * Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Kopēja pievienotās vērtības nodokļa
Judikatūras krājums TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta) 2015. gada 22. oktobrī * Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma Direktīva 2006/112/EK 2. panta 1. punkta
SīkākPamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV
Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 17. un 23. pantu 28/03/2018 ESMA70-151-435 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 5 3 Atbilstības un ziņošanas
SīkākJudikatūras krājums TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta) gada 14. februārī * Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Personas datu apstrāde Direktīva 95/4
Judikatūras krājums TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta) 2019. gada 14. februārī * Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Personas datu apstrāde Direktīva 95/46/EK 3. pants Piemērošanas joma Videoieraksts, kurā
Sīkāk1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss , e-pasts ak
1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss 65237751, e-pasts akniste@akniste.lv Aknīstē 2017.gada 24.aprīlī ZIŅOJUMS
SīkākZiņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm
C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk
SīkākKRETZTECHNIK TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta) gada 26. maijā * Lieta C-465/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,
KRETZTECHNIK TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta) 2005. gada 26. maijā * Lieta C-465/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Linz (Austrija)
SīkākJudikatūras krājums TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta) gada 5. jūnijā * Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Elektronisko komunikāciju tīkli un pa
Judikatūras krājums TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta) 2019. gada 5. jūnijā * Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi Direktīva 2002/21/EK 2. panta c) punkts Jēdziens
SīkākKlientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied
Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus
SīkākJudikatūras krājums TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta) gada 4. oktobrī * Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa
Judikatūras krājums TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta) 2018. gada 4. oktobrī * Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa Regula (ES) Nr. 1215/2012 Jurisdikcija un nolēmumu
SīkākCOM(2006)510/F1 - LV
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija
SīkākGEN
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 28. aprīlīx` (OR. en) 7119/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0044 (NLE) VISA 93 COASI 27 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību
SīkākLIKUMI.LV
This document was reproduced from http://www.likumi.lv/doc.php?id=35629&from=off on 06/11/2012. Copyright belongs to VSIA "Latvijas Vēstnesis", and the document is freely available to view online. VSIA
SīkākKā jau tika minēts iepriekšējajā rakstā līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), Latvijas normatīvajos aktos ir jā
VALSTS ATBILDĪBA PAR NEPAREIZIEM TIESU NOLĒMUMIEM SAISTĪBĀ AR ES TIESĪBU PIEMĒROŠANU SANDIJA NOVICKA, zvērinātu advokātu birojs Lejiņš, Torgāns un Partneri zvērināta advokāta palīdze Tiesu pienākums piemērot
SīkākEIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1
EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS
SīkākKlientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor
Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: 26.01.2018. Stājas spēkā: 02.01.2019. 1.1. Šī Luminor Bank AS Latvijas filiāles Klientu statusa noteikšanas
SīkākBoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx
04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju
SīkākER
Eiropas Parlaments 2014-2019 Sesijas dokuments 29.6.2015 A8-0203/2015/err01 ADDENDUM ziņojumā par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka Savienības procedūras kopējās
SīkākAM_Ple_LegReport
5.12.2018 A8-0417/141 Nr. 141 1. pants 1. daļa 6. punkts Regula (EK) Nr. 178/2002 39. pants 2. punkts ievaddaļa 2. Iestāde var piekrist kā konfidenciālu apstrādāt tikai turpmāk minēto informāciju, kuras
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.1.2013 COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par vilcienos nodarbināto citu
SīkākVOLKER UND MARKUS SCHECKE UN EIFERT TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta) gada 9. novembrī * Apvienotās lietas C-92/09 un C-93/09 par lūgumu sniegt prej
TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta) 2010. gada 9. novembrī * Apvienotās lietas C-92/09 un C-93/09 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Verwaltungsgericht Wiesbaden (Vācija)
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas
SīkākPrezentācijas tēmas nosaukums
Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,
SīkākLV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P
C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012. 7. PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas
SīkākEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
SīkākPadomes Rezolūcija par paraugnolīgumu kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveidei
19.1.2017. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 18/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) REZOLŪCIJAS PADOME PADOMES REZOLŪCIJA PAR PARAUGNOLĪGUMU KOPĒJAS IZMEKLĒŠANAS GRUPAS (KIG) IZVEIDEI (2017/C
SīkākCM_PETI
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais
SīkākAmenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no
Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr. 1.0 15.01.2014. 1 no 5 2.0 17.06.2016. 1 no 5 3.0 03.01.2018. 1 no 6 Amenda Markets AS
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas
SīkākMicrosoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta
SīkākNORAKSTS
Lieta Nr.A420476712 (A01742-13/43) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 28.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs,
Sīkāk1
APSTIPRINĀTS Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas Padomes sēdē Rīgā, 28.10.2015., protokola Nr. 3-11/5 STUDIJU PĀRBAUDĪJUMU NOLIKUMS 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Nolikums nosaka kārtību, kādā kārtojami
SīkākMicrosoft Word - 206C8062.doc
NACIONĀLĀ RADIO UN TELEVĪZIJAS PADOME Smilšu ielā 1/3, Rīga LV 1939, Latvija, tālrunis: 7221848, 7220564; fakss 7220448 Rīgā, 2001.gada20.aprīlī Rīkojums Nr. 01-06-45 Par "Nolikums par kārtību, kādā Nacionālās
SīkākEIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2012. gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komisija Saņemšanas datums: 2012. gada 28. novembris Saņēmējs:
SīkākInformatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E
Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts 2019. gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas Ekonomiskajā zonas valstīm (EEZ) un Apvienoto Karalisti
SīkākNoraksts
NORAKSTS Lieta Nr.A420800910 SKA-568/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 2.jūlijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā senatore L.Slica senatore J.Briede
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu
C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās
Sīkāk2019 QA_Final LV
2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,
SīkākSaistošie noteikumi Nr
APSTIPRINĀTI Ādažu novada domes sēdē 31.05.2016. (protokols Nr.9 27) SAISTOŠIE NOTEIKUMI Ādažos, Ādažu novadā 2016.gada 31.maijā Nr.16/2016 Kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja vīna, raudzēto dzērienu
Sīkāk2005. GADA 2. JONIJA SPRIEDUMS LIETA C-394/02 TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta) gada 2. jūnijā * Lieta C-394/02 par prasību sakarā ar valsts pienā
2005. GADA 2. JONIJA SPRIEDUMS LIETA C-394/02 TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta) 2005. gada 2. jūnijā * Lieta C-394/02 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2002.
SīkākPirmās instances tiesas statistika Pirmās instances tiesa C Pirmās instances tiesas darbības statistika Pirmās instances tiesas vispārējā darbība 1. I
C s darbības statistika s vispārējā darbība 1. Iesniegtās, pabeigtās un izskatāmās lietas (2 27) Iesniegtās lietas 2. Tiesvedības veidi (2 27) 3. Prasību veidi (2 27) 4. Prasību joma (2 27) Pabeigtās lietas
SīkākPAZIŅOJUMS PAR LĒMUMU IEPIRKUMU PROCEDŪRĀ KALNOZOLA IELAS PĀRBŪVE, STOPIŅU NOVADĀ 1. Iepirkuma identifikācijas Nr. SND 2018/5 2. Datums, kad paziņojum
PAZIŅOJUMS PAR LĒMUMU IEPIRKUMU PROCEDŪRĀ KALNOZOLA IELAS PĀRBŪVE, STOPIŅU NOVADĀ 1. Iepirkuma identifikācijas Nr. SND 2018/5 2. Datums, kad paziņojums par iepirkumu ievietots Stopiņu novada domes mājas
SīkākGrozījumi PUBLISKO IEPIRKUMU LIKUMĀ
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā 1 Grozījumi PIL 02.10.2014. Likums, stājās spēkā 16.10.2014. Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmums PIL 5.pantā (no 16.10.2014.). Mazie (8. 2 panta) pārtikas iepirkumi,
SīkākEBA Guidelines on AMA changes and extensions
EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana
SīkākNoraksts
NORAKSTS Lieta Nr.A420539111 (A42-00400-13/2) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 11.martā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra
SīkākProfesionālo kvalifikāciju atzīšana
Profesionālo kvalifikāciju atzīšana Dainis Ozoliņš Eksperts Akadēmiskās informācijas centrs Reglamentētā profesija Reglamentētā profesija Latvijas Republikā reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu
SīkākGEN
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 20. oktobrī (OR. en) 12094/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0198 (NLE) VISA 304 COLAC 93 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību
SīkākPM_Izglītības _prasības_v.1.1
Valsts atbalsta programma dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai PALĪGMATERIĀLS PAR IZGLĪTĪBU PAMATOJOŠAJIEM DOKUMENTIEM MĀJOKĻU GARANTIJU PROGRAMMĀ Mājokļu garantijas VAR piešķirt personām, kuras ieguvušas
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem
Sīkāk2013. gada 2. janvāris, Nr. 1 (4807) LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS OP 2013/1.2 Ministru kabineta noteikumi Nr.943 Rīgā 2012.gada 18.decembrī
2013. gada 2. janvāris, Nr. 1 (4807) LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS OP 2013/1.2 Ministru kabineta noteikumi Nr.943 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 104. ) Ārstniecības personu sertifikācijas
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob
21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada
SīkākLV L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maks
L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 27.6.2014. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maksu, kas maksājama Eiropas Zāļu aģentūrai par farmakovigilances
SīkākTA
9.3.2018. A8-0315/ 001-094 GROZĪJUMI 001-094 iesniegusi Transporta un tūrisma komiteja Ziņojums Lucy Anderson Paku pārrobežu piegādes pakalpojumi A8-0315/2017 (COM(2016)0285 C8-0195/2016 2016/0149(COD))
SīkākAPSTIPRINĀTI ar Latvijas Kultūras akadēmijas Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 17. decembrī. Grozījumi ar Senāta sēdes Nr. 1 lēmumu Nr
APSTIPRINĀTI ar Latvijas Kultūras akadēmijas Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr. 4 2012. gada 17. decembrī. Grozījumi ar Senāta sēdes Nr. 1 lēmumu Nr. 8 2019. gada 21. janvārī Noteikumi par studiju kursu akadēmisko
Sīkākuntitled
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no
Sīkāk4
IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta
SīkākEIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS STATŪTU KONSOLIDĒTĀ VERSIJA
EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS STATŪTU KONSOLIDĒTĀ VERSIJA Šajā dokumentā ir ietverta Līgumiem pievienotā 3. protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta
SīkākAM_Ple_LegConsolidated
20.4.2016 A8-0131/2 Grozījums Nr. 2 Roberto Gualtieri Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā Ziņojums Cora van Nieuwenhuizen Indeksi, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos COM(2013)0641
SīkākAudzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas kartība
TUKUMA VAKARA UN NEKLĀTIENES VIDUSSKOLA Izglītības iestādes reģistrācijas Nr.4314900206 Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr.90001637109 Zemītes iela 5/1, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 63129196 - direktors,
SīkākLatvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l
Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS 22.02.2010. Latvijas Universitātes
SīkākLieta Nr
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420687310 143/AA43-0685-13/8 Rīgā 2013.gada 21.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente I.Kaļiņina, tiesnese
SīkākALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6
ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv
SīkākLieta Nr.A SKA-292/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 31.maijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamen
Lieta Nr.A42915909 SKA-292/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 31.maijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā senatore R.Vīduša senatore V.Krūmiņa senatore
SīkākJudikatūras krājums ĢENERĀLADVOKĀTA MACEJA ŠPUNARA [MACIEJ SZPUNAR] SECINĀJUMI, sniegti gada 16. jūlijā 1 Apvienotās lietas C-340/14 un C-341/14
Judikatūras krājums ĢENERĀLADVOKĀTA MACEJA ŠPUNARA [MACIEJ SZPUNAR] SECINĀJUMI, sniegti 2015. gada 16. jūlijā 1 Apvienotās lietas C-340/14 un C-341/14 R. L. Trijber (C-340/14) (Raad van State (Nīderlande)
SīkākSPORTING EXCHANGE TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta) gada 3. jūnijā * Lieta C-203/08 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pan
SPORTING EXCHANGE TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta) 2010. gada 3. jūnijā * Lieta C-203/08 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Raad van State (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu,
SīkākMicrosoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc
Ziņojums par atklātu konkursu Rīgā 2015.gada 25.jūnijā Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs finanšu direktors Heino Spulģis Iepirkumu komisijas locekļi Oficiālo paziņojumu oficiālās publikācijas nodrošināšanas
SīkākOverskrift
PRIMES [3] ZPI process praksē Piedāvā Co-funded by the Intelligent Energy Europe Programme of the European Union Pārskats 1) Iepirkuma process 2) Konkursa kritēriji 3) Pārbaude/pierādīšanas līdzekļi (atbilstības
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS, ar
SīkākPowerPoint Presentation
No profesijas standarta līdz reformai 2019. gada 16. martā. 19.03.2019 1 Reforma Sieviešu dzimtes vārds Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm
SīkākEiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienota
C 355/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.12.2010. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā
SīkākCOM(2018)324/F1 - LV
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 2.5.2018. COM(2018) 324 final 2018/0136 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu
SīkākMicrosoft Word - Latvian - EC translation.doc
KONVENCIJA PAR TIESAS IZVĒLES LĪGUMIEM Konvencijas puses vēlmē veicināt starptautisko tirdzniecību un ieguldījumus, paaugstinot tiesisko sadarbību, ticot, ka šādu sadarbību iespējams veicināt, ieviešot
SīkākPowerPoint Presentation
Neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanas pieredze LKI 2-4.līmenī 2018 Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārvaldes vecākā referente Līva Šmaukstele Neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu
Sīkāk•
ATKLĀTS KONKURSS saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu un Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.107 Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība 2.1.apakšnodaļu
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum
LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo
SīkākP R O J E K T S v
APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta
SīkākApstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī,
Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes 2012. gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei 2018. gada 18. oktobrī, prot. Nr. 9 Dokumenta mērķis: Dokumentā aprakstīti
SīkākPR_COD_1amCom
Eiropas Parlaments 2014 2019 Sesijas dokuments A8-0077/2017 28.3.2017 ***I ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu
Sīkāk8
7. Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība ēdināšanas pakalpojumu nozarē Nosūtot nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm, darba devējs var pārliecināties par nodarbināto veselības
SīkākCOM(2014)520/F1 - LV (annex)
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā
Sīkāk8
7. Obligātās kartes aizpildīšanas kārtība autoservisā Nosūtot nodarbinātos uz obligātajām pārbaudēm, darba devējs var pārliecināties par viņu stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, lai nodarbinātie ilgstoši
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas
SīkākPirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l
KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma
SīkākApstiprinu
LATVIJAS UNIVERSITĀTES AĢENTŪRA LATVIJAS UNIVERSITĀTES RĪGAS MEDICĪNAS KOLEDŽA Reģ.Nr.90000014902, Hipokrāta ielā 1, Rīgā, LV-1079 tālrunis 67840744, fakss 67547797, e-pasts: koledza@rmkoledza.lv APSTIPRINĀTS:
SīkākPAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu
EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 473.a pantu attiecībā uz pārejas pasākumiem saistībā ar SFPS 9 par pašu kapitālu ieviešanas
SīkākAPSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad
APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa Apraides tiesību piešķiršana radio programmas
SīkākAPSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PR
APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr. 8 2016. gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMĀS LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJĀ Izdots saskaņā
SīkākLatvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr , faks
Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. 90009113532 Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr. 63232110, fakss 63232130, e-pasts dome@talsi.lv Talsos PIELIKUMS
SīkākEUROPEAN ASYLUM SUPPORT OFFICE
Iepirkuma speciālista amata vakance (pagaidu darbinieks, AD 6) Eiropas Patvēruma atbalsta birojā (EASO) ATSAUCE: EASO/2016/TA/021 Publikācija Amata nosaukums Ārējā Iepirkuma speciālists 1. MĒS ESAM Eiropas
SīkākAPSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīga
APSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta 2018. gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīgajiem un brīvprātīgo darbu 1. Vispārīgi noteikumi 1.1.
SīkākLV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 184/17 DIREKTĪVAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) p
14.7.2007. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 184/17 DIREKTĪVAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu
SīkākPPP
PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas
SīkākDRAFT Vacancy for a Head of Programme Management function (TA - Grade AD9)
Paziņojums par vakanci un rezerves saraksta izveidošanu Administratīvo un finanšu lietu nodaļas vadītāja amatam (TA-AD9) BEREC birojā Atsauce BEREC/2015/02 Publicēšana Amata nosaukums Kopuzņēmuma dibinātāja
SīkākPR_COD_1amOther
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 2011/0901B(COD) 5.3.2013 ***I ZIŅOJUMA PROJEKTS par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem,
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2014) final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija A
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 17.12.2014 C(2014) 10137 final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija Adresāts: Valdis Lokenbahs priekšsēdētājs Fakss: +371
Sīkāk